Aptuveni desmit minūtes darba, un valsts budžeta grozījumi bija guvuši Saeimas atbalstu. Principā ilgāk ar šo jautājumu nebija arī jēgas aizkavēties, ņemot vērā, ka visu jau bija izlēmusi koalīcijas padome un Ministru kabinets, bet parlamentāriešiem atlika izpildīt balsošanas mašīnas funkciju. Ne jau lēmuma pieņemšanas ātrums Saeimā ir svarīgākais, bet gan tā saturs. Savukārt saturu lielā mērā var nodēvēt par Latvijas uzstādīto pieminekli totālai nejēdzībai. Protams, valdība var ievilkt kārtējo ķeksīti, ka ir izpildījusi starptautisko aizdevēju prasības, tomēr jautājums ir gan par to, uz kā rēķina tas tiek darīts, gan arī to, cik reālas šajā jomā ir Ministru kabineta ieceres. Uzmanība ir jāpievērš vienam būtiskam skaitlim - 102 milj. Ls - par tik lielu summu valdība ir iecerējusi šo grozījumu rezultātā palielināt šā gada budžeta ieņēmumus. Vienu daļu no šīs summas, protams, izdosies iegūt, neapdomīgi izraujot kārtējos miljonus no valsts ekonomikas. Runa ir, piemēram, par PVN likmes palielināšanu dabasgāzei vai akcīzes nodokļa kāpumu benzīnam. Pērkot šos produktus, patērētāji būs spiesti samaksāt arī palielinātos nodokļus, taču tā ir nauda, ko viņi pēc tam nenotērēs pārtikas veikalā vai kādā citā tirdzniecības vietā. Tādējādi par iekšējā patēriņa un iedzīvotāju pirkstspējas palielināšanu šeit vispār nav runas. Savukārt otru šīs summas daļu iekasēt ir vienkārši naivi. Piemēram, viens no pasākumiem ir akcīzes nodokļa palielināšana stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kā rēķina Finanšu ministrija plāno iegūt noteiktu līdzekļu daļu. Paši ražotāji pārsvarā gan neoficiālās sarunās skaidri atzīst, ka, realizējot šādu politiku, valdība var panākt vienīgi iekasētās summas samazinājumu. Iemesls tam nav tālu jāmeklē: alkohols ir viena no tām produktu grupām, uz kuru vistiešākajā mērā var attiecināt principu - jo augstākas cenas, jo lielāks pelēkās ekonomikas īpatsvars. Tomēr lielākā problēma ir apstāklī, ka kārtējo reizi lielākā uzmanība tikusi pievērsta tam, lai tiktu savākta starptautisko aizdevēju prasītā konsolidējamā summa - 50 milj. Ls, nevis tam, kā tas tiek darīts. Šajā sakarā nav liela pamata optimismam attiecībā uz valdības paziņojumu, ka nākamgad budžets būs jākonsolidē par 70 līdz 80 milj. Ls. Pirmkārt, arī 80 milj. Ls ir ļoti liela nauda, turklāt veikt šo konsolidāciju kļūst ar katru brīdi grūtāk, sāpīgāk. Otrkārt, svarīgāk par konsolidējamās summas apmēru ir tas, kā šis darbs tiek veikts. Proti, jābūt nevis nepārtrauktai negausīgai likmju celšanai, kā tas ir noticis līdz šim, bet gan uz ilgtermiņu vērstām reformām. Tiesa, par jēdzienu «reformas» tiek runāts jau vairākus pēdējos gadus, tomēr pastāv zināmas bažas, ka valsts aparāta līderiem neviens tā arī nav papūlējies izstāstīt tā patieso nozīmi. Nav liela māksla savākt noteiktu summu uz visas tautsaimniecības rēķina - vien tāpēc, lai dažu stundu laikā varētu atzīmēties aizdevējiem. Svarīgi ir, lai veiktie pasākumi dotu finansiālu labumu daudzu gadu griezumā.