Jau pagājušā gada nogalē, kad tika veidots 2011. gada budžets, DB konstatēja, ka valsts pamatbudžeta izdevumi ne tikai netiek samazināti, bet gluži pretēji - palielināti aptuveni par 300 milj. Ls. Protams, var teikt, ka šāds kāpums ir pateicoties Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvei utt. Taču nupat medijos plaši izskanējis ekonomistu aprēķinātais fakts - valsts ierēdniecības uzturēšanai tiek tērēti 26 santīmi no katra lata. Tātad - 26% jeb ceturtā daļa no visa valsts budžeta. Jaatgādina, ka jēdzieni «ierēdņi» un «valsts sektors» ir kaut kas ļoti atšķirīgs. Proti, valsts aparātā ietilpst ārsti, pedagogi, policisti, ugunsdzēsēji utt., kā arī ierēdņi. Un šos 26% apēd tikai pēdējā minētā kategorija. Tāpat der atcerēties, uz kā rēķina pēdējos gados galvenokārt tiek veikta valsts budžeta konsolidācija, ieskaitot šā gada budžeta papildu konsolidāciju par 50 milj. Ls - notiek dažādu nodokļu likmju celšana. Tātad realitāte veidojas bezgala ciniska - gan Latvijas uzņēmējdarbība, gan sabiedrība kopumā maksā un vēl maksās arvien lielākas summas par elektroenerģiju, apkuri, benzīnu, dabasgāzi un daudz ko citu, lai valstī būtu labi paēduši ierēdņi. Mazsvarīgs nav arī fakts, ka jau šobrīd ir skaidrs - arī nākamā gada valsts budžets būs jākonsolidē par daudziem desmitem miljoniem latu. Tādējādi aktuāls ir arī jautājums - uz kā rēķina?! Parasti Latvijā ir solīts, ka pārsvarā konsolidācija tikšot veikta uz tēriņu griešanas rēķina, bet finālā kaut kā tiek dota priekšroka nodokļu celšanai. Tagad ekonomisti ir skaidri parādījuši resursu, un kā rēķina var meklēt nepieciešamos līdzekļus - ierēdniecība. Protams, jau tūlīt atradīsies kāds, kas apgalvos, ka, pat likvidējot visas ministrijas, nepieciešamo summu salasīt nevar. Tieši tāpēc jāatgādina, ka dažādi eksperti, uzņēmēji un, starp citu, arī starptautiskie aizdevēji vienmēr ir prasījuši strukturālās reformas, nevis lineāru griešanu. Piemēram, kāpēc gan valstī nevarētu būt tikai viena struktūra, kas nodarbojas ar struktūrfondu apguvi, nevis dažādi departamenti un nodaļas ne vienā vien ministrijā. Uzreiz jāteic, ka jēdziens «partiju intereses» nodokļu maksātājiem nav kaut cik vērā ņemams arguments. Tāpat joprojām Latvijas Hipotēku un zemes banka tā arī nav izveidota par attīstības banku, tajā iekļaujot Latvijas Garantiju aģentūru un vēl vienu otru institūciju.

Citiem vārdiem sakot, ir jāveic pasākumi, kas ļautu pietiekami lielas summas ieekonomēt ilgtermiņā, nevis atskaitīties aizdevējiem, kārtējo reizi samazinot vietējo uzņēmēju konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju.

Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ir beidzies laiks, kad budžeta konsolidācijas problēmas tika risinātas uz nodokļu rēķina. Tā būt vairs nedrīkst! Un šeit runa ir gan par tā saucamajiem lielajiem un būtiskajiem, gan arī it kā mazajiem vai nebūtiskajiem nodokļiem un arī nodevām. Beidzot ir jāsakārto valsts ierēdniecība, jo ir skaidrs, ka tik daudz maksāt tās uzturēšanai mēs vairs nevaram atļauties un, taisnību sakot, arī negribam.