Starptautiskie naudas aizdevēju pārstāvji, kas joprojām viesojas Rīgā, ir pauduši pāris būtisku atziņu, ko nekādi nevar atstāt bez ievērības. Pirmkārt, nākamgad Latvijai būšot jākonsolidē budžets mazākā mērā, nekā iepriekš prognozēts. Tas, protams, priecē, tomēr nenāktu par ļaunu beidzot nosaukt precīzu summu. Jāatgādina, ka dažu pēdējo mēnešu laikā nosauktā iespējamā konsolidācijas summa ir svārstījusies no 70 līdz pat 300 milj. Ls. Ņemot vērā, ka nupat bija reālas grūtības atrast papildus 50 milj. Ls šā gada budžetā un rezultātā tika pieņemti visiem jau zināmi lēmumi, kas nevar uzlabot situāciju tautsaimniecībā, būtu tomēr svarīgi zināt, par cik desmitiem vai simtiem miljonu latu runa ir attiecībā uz 2012. gadu. Otrkārt, ne mazāk svarīgs jautājums ir par to, uz kā rēķina notiks šī konsolidācija. Tiesa, aizdevēju pārstāvji jau ir paspējuši izteikt komplimentus Latvijas valdībai par to, ka budžeta deficīts samazinās, fiskālie mērķi tiek sasniegti un ir labas izredzes Māstrihtas kritēriju izpildīšanai, lai varētu pievienoties eiro zonai. Tomēr tas nenozīmē, ka Valda Dombrovska (Vienotība) valdības pārstāvjiem vajadzētu justies glaimotiem, ņemot vērā nākamo atziņu - valdībai jāpauž stingra apņemšanās strukturālo reformu ieviešanā. Nedaudz gan aizdevējus šajā sakarā varētu palabot, jo attiecīgo apņemšanos valdība pauž teju nepārtraukti, taču, ķeroties pie darīšanas, priekšroku tomēr dod nodokļu celšanai. Taču reformām beidzot ir jābūt, pārskatot valsts struktūru pilnīgi visos līmeņos, turklāt atsakoties no tabu tēmām jeb tā saucamajām sarkanajām līnijām. Bez aizspriedumiem jāķeras klāt gan veselības aprūpes un izglītības sistēmai, gan arī sociālajam budžetam. Jāatzīst gan, ka šajā jomā gan pastāv kāds būtisks risks… Latvijā līdzšinējās krīzes ietvaros jau ir piedzīvots laiks, kad katrai valsts aparāta iestādei tika uzdots, piemēram, samazināt algu fondu par noteiktu summu, turklāt burtiski vienalga, kā tas tiek panākts. Un tad ir bijušas situācijas, kad skolas direktore sēž uz prāto, ko darīt - vienu skolotāju atlaist vai piecām samazināt algu? Teju lieki piebilst, ka par mācību procesa kvalitāti šādā situācijā vispār nav runas. Un šādi gadījumi ir bijuši bez sava gala. Tās nav reformas, bet gan izdevumu griešana, nedomājot par sekām. Katrā nozarē, sfērā ir jābūt izstrādātai ilgtermiņa attīstības koncepcijai, un tai atbilstoši arī jāveic strukturālās reformas. Tā, lai ieguldītais darbs dotu pozitīvu efektu, nevis Excel datorprogrammas tabulās, ko atrādīt aizdevējiem, bet reālajā dzīvē vēl daudzus gadus uz priekšu. Ir saprotams, ka šādu darbu, kas nav paveikts vairāku gadu laikā, nevar izdarīt dažās dienās vai - Latvijas valdības gadījumā - naktīs.

Šajā sakarā pozitīvi ir vērtējama Dombrovska valdības rīcība, par nākamā gada budžetu sākot domāt jau tagad. Tas dod cerību, ka beidzot Latvija tomēr piedzīvos reālas reformas, nevis tikai izmisīgu grābstīšanos, mēģinot kaut kur sadabūt kārtējos miljonus.