Izmisīgie centrieni atrast kaut dažus latus valsts budžetā atkal jau piedzīvo kārtējo absurda vilni. Savulaik jau Finanšu ministrija cerēja, ieviešot tā saucamo dienesta auto nodokli, iekasēt gadā vairākus desmitus miljonus latu, bet, kā zināms, tāds latviešu čiks vien sanāca. Nu ir tapusi iecere, kas dienesta auto nodokli nenoliedzami pārspēj - tiek rosināts iedzīvotājiem līdz ar sākumdeklarēšanos veikt pelēko ienākumu legalizāciju. Proti, Finanšu ministrija ir gatava ļaut par tām aplokšņu algām, kas ir saņemtas līdz 2008. gada beigām samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli vien 10%, nevis standarta 25% likmi, ieviešot to 2012. gadā… Pirmkārt, šāda iecere vien liecina par totālu tiesisko nihilismu valstī. Sanāk, ka tiem, kas nodokļus nav maksājuši, tiek piedāvāts piešķirt atlaides. Tikpat labi varēja vienkārši pateikt - nodokļus pilnībā maksājošie ir muļķi. To redzot, nebūtu nekāds brīnums, ja Finanšu ministrija piedāvātu ieviest sava veida induligenču tirgošanas sistēmu, kuras ietvaros cilvēks, piemēram, reizi gadā samaksā valstij noteiktu summu par tiesībām turpmākos 12 mēnešus nemaksāt nodokļus un dažādos citos veidos krāpt valsti uz nebēdu. Nejēdzīgi, protams, tomēr pašreizējās Finanšu ministrijas idejas tālu no tā nav. Otrkārt, šāda iecere ir naiva kaut vai tāpēc, ka varētu būt grūti atrast cilvēku, kurš būtu ar mieru atzīties, ka nav maksājis nodokļus, turklāt vēl samaksāt desmito tiesu no tās naudas, kuras viņam nemaz nav. Jāņem vērā, ka ļoti daudzos gadījumos aplokšņu algās cilvēkiem maksā nevis tūkstošus, bet simtus. Piemēram, uzņēmuma strādniekam oficiāli tiek samaksāta minimālā alga, bet vēl pāris simti - aploksnē. Pilnīgi nereāli ir cerēt, ka šādi cilvēki ir krājuši naudu nebaltai dienai, lai dažus gadus vēlāk to varētu pārskaitīt valsts kabatā. Un treškārt… Ir skaidrs, kāpēc šādi legalizēt tiek piedāvāts tieši to pelēko naudiņu, kas ir iegūta līdz 2008. gada beigām. Redz, atbilstoši valsts likumdošanai VID var pārbaudīt cilvēka finansiālos darījumos burtiski par nenormētu termiņu, bet sodīt drīkst tikai par tiem pārkāpumiem, kas veikti pēdējo trīs gadu laikā. Tātad, neatzīstoties pelēko ienākumu saņemšanā līdz minētajam laikam, cilvēks ne ar ko neriskēs. Savukārt atzīstoties viņš šķirtos gan no naudas, gan arī panāktu, ka VID izčeko viņa darbību arī par pēdējiem trīs gadiem, nosakot būtisku sodu pārkāpumu atklāšanas gadījumā. Šādu absurda prātojumu vietā valdībai beidzot vajadzētu akceptēt jau ilgstoši apspriesto ieceri par tā saucamo nodokļu amnestiju, ļaujot noteiktā laikā uzņēmējiem samaksāt līdz šim nesamaksātos nodokļus, par to atbrīvojot no soda sankcijām. Veicot šādu vienreizēju akciju, valstij tiešām izdotos iekasēt zināmu naudas daudzumu, atsakoties no summas, ko tā nemaz nav zaudējusi. Savukārt izredzes papildināt valsts budžetu, ieviešot kādreiz saņemtās pelēkās naudas legalizāciju, ir ļoti tuvu nulllei.