Nākamajā gadā tā saucamie galvenie nodokļi vairs netiks kustināti, bet ir skaidrs, ka jāaug nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN)… Ar šādu stāstu labu laiku uzņēmējus un sabiedrību kopumā «baro» valdība, un nu jau pamazām sāk parādīties pirmie pavasarīgie asni tam, kas ar frāzi «tikai NĪN» īsti tiek domāts. Īsā definīcija varētu būt šāda - ar NĪN jāapliek viss, kas nekustas. Redzot iespējamos NĪN palielināšanas variantus, kas šobrīd tiek izsvērti varas gaiteņos, pamazām gan sāk rasties aizdomas, ka drīz gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem būs jāmaksā nodoklis par jebko, kas ir nonācis privātīpašumā. No visiem dzirdētajiem priekšlikumiem nenoliedzami atbalstāma būtu ideja par paaugstinātas NĪN likmes piemērošanu neapsaimniekotajām zemēm, kas ir paredzētas lauksaimnieciskajai ražošanai vai apmežošanai. Ņemot vērā, ka šādu zemju īpašnieki, faktiski neko nedarot, var pretendēt uz platībmaksājumiem, viņu aplikšana ar vēl lielāku nodokli nebūtu nekas nosodāms. Protams, atzinību varētu izpelnīties arī ideja par papildu NĪN piemērošanu degradētajām rūpnieciskajām teritorijām jeb, vienkārši sakot, graustiem. Tomēr šeit var izveidoties kāda problēma tieši no šā soļa praktiskuma aspekta. Jāņem vērā, ka nereti graustu teritorijas veidojas tāpēc, ka to īpašniekiem jau zināmu laiku nav naudas. Un tas nozīmē, ka viņi ne grib, ne arī var maksāt nodokļus. Šādus piemērus vēl varētu uzskaitīt ne vienu vien. Tomēr grūti iedomāties, kādu zinātnisko grādu ekonomikas jomā ir ieguvis tas ierēdnis vai amatpersona, kam ir iešāvusies galvā doma ar NĪN aplikt hidroelektrostacijas (HES), kā arī a/s Latvenergo gaisvadu līnijas. Protams, nevar noliegt, ka gan HES, gan gaisvadu līnijas ir objekti, kas nekustas, tomēr nedrīkst lemt par kādu nodokli, neizprotot situāciju valstī kopumā. Ir skaidrs, ka attiecīgais Finanšu ministrijas ierēdnis, izsakot šādu piedāvājumu, ir ņēmis vērā tikai vienu aspektu - sperot šādu soli un minētajiem objektiem piemērojot 1,5% NĪN likmi, varētu iekasēt 3,99 milj. Ls. Tomēr jau tagad dažādu konsolidācijas ideju vārdā vispirms elektroenerģijai Latvijā tika būtiski palielināts PVN, bet burtiski mirkli vēlāk - tarifi. Tas nozīmē, ka rēķini par elektroenerģiju jau tagad palielinās nesamērīgi. Būtu naivi iedomāties, ka minētos nepilnus 4 milj. Ls Latvenergo būtu ar mieru pieciest uz peļņas rēķina - arī tos, visticamāk, iekļaus tarifā, ja vien šāda ideja tiešām tiks akceptēta. Citiem vārdiem sakot, izskatās, ka elektrības nodokļa ieviešana valstī turpinās, vienkārši katru reizi to nosaucot citā vārdā. Un vēl… Šobrīd atsevišķas personas acīm redzami ir ieinteresētas panākt, lai NĪN lielumu katram konkrētajam īpašumam varētu noteikt pašvaldības. Būsim godīgi - jau tagad daļas pašvaldību vadītāji jūtas kā mazie ķeizariņi savā ciemā. Ļaujot šādā veidā interpretēt maksājamā NĪN lielumu, valsts riskētu nonākt situācijā, kad likmes tiek noteiktas, piemēram, atbilstoši politiskajām simpātijām vai noteiktu politiķu personīgajām biznesa interesēm.