Teju vai grūti pateikt, cik ilgu laiku jau norisinās diskusijas par to, kur būtu jābūvē jaunais sašķidrinātās gāzes terminālis - Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Ja nu tas notiek Latvijā, tad kur konkrēti - Rīgā, Ventspilī vai varbūt tomēr Skultē. Skaidrības par to, kur uzbūvēs, vēl nav nekādas, taču jau tagad droši vien var prognozēt, kur šis terminālis netiks uzbūvēts - Latvijā. Lai saprastu, kāpēc, ir jāatceras situāciju, kāda savulaik izvērtās saistībā ar slaveno Krievijas - Vācijas dabasgāzes vadu Nord stream. Kamēr Latvija sprieda, būtu vai nebūtu labi ļaut šo cauruļvadu būvēt cauri mūsu valstij, krievi ar vāciešiem nolēma ar mums daudz neķēpāties, dodot priekšroku salīdzinoši dārgākam projektam - būvei caur Baltijas jūru, turklāt nu jau būvniecības pirmais posms ir pabeigts. Gadījumā ar sašķidrinātās gāzes termināli var atrast pamatīgas līdzības. Eiropas Komisija (EK) ir apņēmusies finansiāli atbalstīt vienu šādu termināli Baltijā, pasakot, ka par tā atrašanās vietu baltiešiem jāvienojas pašiem. Lietuvieši ir skaidri norādījuši, ka, viņuprāt, piemērotākā vieta šādam projektam ir Klaipēdas osta, igauņi uzsver, ka vislabāk tam derētu Paldiski, bet Latvija… Mums, redz, atšķirībā no abām kaimiņvalstīm ir kāda būtiska problēma - Lietuvā un Igaunijā ir pa vienai lielai ostai, ko attīstīt, bet Latvijā - veselas trīs, no kurām divas nepārtraukti velk deķi katra uz savu pusi. Rezultātā situācija veidojas bezgala absurda. Latvija ģeogrāfiski atrodas Baltijas valstu centrā un mums ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, taču nav politiskas vienošanās par vietu, ko piedāvāt EK kā labāko minētā projekta realizācijai. Citiem vārdiem sakot, igauņiem un lietuviešiem ir skaidra pozīcija šā termināļa projekta jautājumā, toties latviešiem ir veseli divi politekonomiskie spēki, kas nevar vien izšķirties, kur varētu kaut ko izdarīt - Rīgā vai Ventspilī. Lai situāciju risinātu, steidzami ir jāsper divi būtiski soļi. Pirmkārt, valdībai ir jābūt tai, kas pieņem konkrētu lēmumu par to, kāda ir Latvijas pozīcija šajā sakarā un ko mēs varam piedāvāt. Tas jāizdara valdībai, izvērtējot, kurā ostā realizēt šādu projektu ir mūsu valstij ekonomiski izdevīgāk. Nebūtu taču normāli, ja satiktos Baltijas valstu valdību līderi, no kuriem viens teiktu, ka terminālis jāceļ Klaipēdā, otrs - Paldiskos, bet trešais tā arī sacītu - velns viņu zina, jo mums pāris lielu vīru par to nav tikuši skaidrībā. Otrkārt, ir jāraugās, lai ilgtermiņā šādas problēmas vairs nerastos. Respektīvi, beidzot ir jāsakārto jautājumi, kas saistīti ar lielo ostu pakļautības sistēmu, nosakot, ka Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas strādā valsts (nevis pašvaldību) pakļautībā. Šāds solis ļautu realizēt vienotu ostu attīstības stratēģiju, izslēdzot neauglīgu deķīša vilkšanas politiku dažādos virzienos. Savukārt, visai operatīvi neatrisinot šos jautājumus, mēs tiešām varam nonākt situācijā, kad sašķidrinātās gāzes terminālis tiek uzbūvēts, piemēram, Lietuvā, bet pāri visai Latvijai būs pārvilkts gāzes vads gan mūsu, gan arī Igaunijas vajadzībām.