Eiropas līderi risina sarunas par darījumu, kas varētu novest pie vēl nebijušas iejaukšanās Grieķijas ekonomikā no ārpuses, ieskaitot starptautisku līdzdalību nodokļu iekasēšanā un valsts aktīvu privatizāciju apmaiņā pret jauniem glābšanas aizdevumiem Atēnām, vēsta Financial Times. Cilvēki, kuri ir iesaistīti sarunās, sacījuši, ka pakete varētu ietvert arī stimulus privātajiem Grieķijas parāda turētājiem brīvprātīgi pagarināt atmaksas grafiku, kā arī citus taupības pasākumus. Amatpersonas cerot, ka apmēram puse no 60-70 miljardiem eiro, kas ir Atēnām līdz 2013. gada beigām nepieciešamā finansējuma apjoms, varētu tikt savākta bez jauniem aizdevumiem. Saskaņā ar plānu lielu daļu no šīs naudas summas segs valsts aktīvu pārdošana un izmaiņas atmaksas termiņos.

Tad eirozonas valstīm un Starptautiskajam Valūtas fondam būtu nepieciešams aizdot papildus 30-35 miljardus eiro. Tie nāktu klāt 110 miljardiem eiro, kas jau ir apsolīti.

Amatpersonas tomēr brīdinājušas, ka gandrīz katrs jaunās paketes elements saskaras ar būtiskiem iebildumiem no vismaz vienas valdības un institūcijas puses, tādēļ darījums varētu arī izjukt.

Pateicoties trīs gadu 110 miljardu eiro glābšanas finansējumam no eirozonas un SVF, Grieķija pērn spēja izvairīties no bankrota. Apmaiņā pret naudu sociālistu valdība samazināja pensijas un algas, bet palielināja nodokļus.