Katru valsti veido noteikts iedzīvotāju kopums, kurā ietilpst darbspējīgie iedzīvotāji, pensionāri, cilvēki ar īpašām vajadzībām un arī bērni. Tā tas ir Vācijā, ASV, Krievijā, Turcijā un visā pārējā plašajā pasaulē. Un tikai Latvijā acīmredzot bērni ir kaut kas ārkārtējs un neparedzēts. Vismaz par to liecina fakts, ka Ministru kabinets savā vakardienas sēdē nolēma 11,2 miljonus latu novirzīt ģimenes pabalstiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Bija saprotams, ka nauda no minētās budžeta pozīcijas tika ņemta pēc pagājušās ziemas, kas izrādījās negaidīti barga un vairākām pašvaldībām nodarīja materiālus zaudējumus. Tāpat nebūtu neloģiski, ja šī pati budžeta pozīcija tiks izmantota, lai sarīkotu gan referendumu par Saeimas atlaišanu, gan, visticamāk, arī parlamenta ārkārtas vēlēšanas šā gada rudenī. Nu, jāatzīst - nebija paredzams, ka toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spers tik radikālu soli kā Saeimas atlaišanas rosināšana, un tādējādi attiecīgās izmaksas iekļaut 2011. gada valsts pamatbudžetā tiešām nebija iespējams. Bet ģimenes pabalsti… Varētu vēl saprast, ja Latvija šogad būtu pieredzējusi vēl nebijušu demogrāfisko sprādzienu, un tā rezultātā pēkšņi no budžeta būtu nepieciešams tiešām liels līdzekļu daudzums pabalstu izmaksai. Tas Latvijas ikdienā tiešām būtu trakoti neparedzēti. Tomēr realitāte diemžēl ir gluži pretēja - visi iespējamie statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, nevis palielinās. Tādējādi ir grūti atrast loģisku pamatojumu tam, kāpēc naudu šiem pabalstiem vajadzētu ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Vienīgais izskaidrojums šādai situācijai liecina vai nu par gauži nesaimniecisku politiku, vai arī fatālu ilgtermiņa plānošanas nespēju. Nu jau vairākus gadus, veidojot valsts budžetu, to ir nepieciešams konsolidēt par vairākiem simtiem miljoniem latu. Populāri ir biznesam un sabiedrībai kopumā iegalvot, ka pārsvarā šis process tiks veikts uz izdevumu mazināšanas, uz reformu un tikai nedaudz - uz nodokļu sloga palielināšanas rēķina, bet realitātē viss notiek gluži pretēji. Savukārt vismaz daļa ministriju acīm redzami dokumentu ailītēs saraksta skaitļus, ko nemaz nedomā pildīt, labi zinot - kaut kad gada vidū Ministru kabineta sēdē būs jāpaprasa naudiņa no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Rezultātā 2011. gada valsts budžeta izdevumi ne tikai nav samazināti, bet gluži pretēji - pieauguši (ko atzinis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš). Būtu skaisti, ja kaut kur mūsu valstī būtu bezizmēra dziļuma naudas lāde ar uzrak-stu «neparedzētiem gadījumiem», tomēr, kā zināms, šādas ekstras pastāv tikai pasakās. Realitātē, nepārtraukti paziņojot, ka kārtējie miljoni tiks ņemti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, visbiežāk kārtējo reizi tiek audzēts budžeta deficīts. Turklāt interesanti būs redzēt, kādi šajā jomā būs nākamie mēneši. Respektīvi, vai neizrādīsies, ka pāri saviem līdzekļiem ir dzīvojušas un pilnīgi neparedzēti jāglābj ne viena vien ministrija.