20 santīmu ziemā, bet 60 santīmu vasarā - šāda gulēšanas nodeva jau otro mēnesi ir ieviesta Carnikavas novadā. Proti, vietējā pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, ka minētā nauda ir jāsamaksā viesnīcniekiem par katru nakti, ko pie viņiem pavada kāds atpūtnieks. Šāda veida tūrisma nodevas ir ieviestas vairākās pasaules pilsētās, un tāda prakse nav uzskatāma par kaut ko unikālu. Tomēr ir atsevišķas pazīmes, kas liecina, ka Carnikava tomēr visai būtiski atšķiras no Romas, Hāgas, kā arī slaveniem pasaules kūrortiem. Pirmkārt, Carnikavu nekādi nevar uzskatīt par vienu no pasaules atpazīstamākajām un tūristu iecienītākajām atpūtas vietām. Gluži tāpat kā pārējiem Latvijas novadiem, arī šai pašvaldībai vajadzētu censties pieņemt pēc iespējas vairāk tādus lēmumus, kas tūristus piesaistītu, nevis atstumtu. Šobrīd rodas iespaids, ka Carnikavas pašvaldība cenšas panākt, lai turp tūristi diez ko nebrauc un netraucē vietējo iedzīvotāju mierīgo dzīvi. Tā teikt - labāk kluss guļamrajons, nekā ar cilvēkiem pilna piejūras atpūtas vieta. Arī arguments, ka šāda nodeva ir nepieciešama, lai būtu līdzekļi, par ko apmaksāt sakopšanas darbus pēc tam, kad neskaitāmie atpūtnieki aizbraukuši, īsti neiztur kritiku. Jāņem vērā, ka tūrists, kurš izvēlas apmesties kādā pilsētā, tur arī iepērkas, ēd, izklaidējas, tādējādi atstādams tur savu naudu. Otrkārt, ir acīm redzami, ka pašvaldībām (šajā gadījumā - Carnikavai) ir pielipusi apmēram trīs gadus ilgstoša Latvijas valdības sērga - visas problēmas risināt ar dažādu oligāto maksājumu palielināšanu. Pareizāk sakot - mēģināšanu. Respektīvi, palielināt šos maksājumus gan izdodas, bet ar iekasēšanu gan diez ko neveicas. Problēma ir apstāklī, ka, palielinot teju jebkādu maksājumu slogu, tiek samazinātas uzņēmēju iespējas tos samaksāt. Ir īpaši apstākļos, kad cenas aug, bet iedzīvotāju ienākumi - ne. Arī Carnikavas gadījumā viesu izmitināšanas biznesā strādājošie ir skaidri norādījuši, ka jaunā nodeva tiem radīs pārāk lielus papildu izdevumus, un nopietni tiek apsvērta iespēja no šiem maksājumiem izvairīties. Turklāt nav arī skaidrs, kāpēc vasaras periodā maksājamā summa ir noteikta tieši 60 santīmu par nakti un kāpēc ziemā vispār kaut kas būtu jāmaksā. Nav taču noslēpums, ka Baltijas reģionā strādājošajiem ienākošā tūrisma uzņēmumiem dažos vasaras mēnešos ir jāspēj nopelnīt iztiku visam gadam. Naivi būtu iedomāties, ka vēlā rudeni vai ziemas salā ļoti daudzi cilvēki alktu atpūsties mazpilsētā pie Baltijas jūras. Ir jāstrādā, lai sezonu, kad cilvēki izmanto šīs apmešanās iespējas, būtu iespējams pagarināt, taču, ieviešot nodevas, to gan nav iespējams panākt. Un vēl… Nodokļu un nodevu politikai vienas valsts teritorijā tomēr vajadzētu būt vienotai un sabalansētai, lai neveidojas situācija, kad katras pilsētas vadība jūtas kā ķeizariņi savā karalistē, kas var noteikt tādus maksājumus uzņēmējiem, kā pašiem attiecīgajā brīdī labpatīkas.