Laimīgas beigas - tā it kā varētu teikt par ASV politiķu vienošanos palielināt parāda griestus. Tas ir lēmums, ko visa pasaule, tēlaini sakot, aizturējusi elpu, gaidīja vairākas pēdējās nedēļas, un tam ir ļoti būtisks iemesls.

Jāatgādina, ka lielāko daļu valstu, tostarp Latviju, skāra smaga krīze pēc tam, kad bankrotēja ASV otra lielākā banka Lehman Brothers. Mūsu valsts budžets tiek konsolidēts jau pēdējos trīs gadus un joprojām ir grūti pateikt, ko šis process maksāt Latvijas uzņēmējiem vēl nākamgad. Grūti prognozēt, ar cik smagu krīzi būtu jārēķinās pasaulei gadījumā, ja teju vēsturiskā vienošanās netiktu panākta un Ameriku piemeklētu defolta problēmas. Tomēr nevajag uzskatīt, ka līdz ar parāda griestu palielināšanu visas problēmas ir atrisinātas.

Pirmkārt, ASV prezidentam Barakam Obamam tieši šādu lēmumu vajadzēja panākt teju par katru cenu, jo pretējā gadījumā viņš vienkārši zaudētu cerības ieņemt šo augsto amatu vēl arī otro termiņu. Tādējādi tam faktiski ir politiska nokrāsa. Var pat teikt, ka amerikāņi lielā mērā ir izdarījuši to, ko bija veikuši jau vairākus gadus, un vienīgā atšķirība ir tā, ka šoreiz to visu pavadīja pamatīgs šovs. Otrkārt, amerikāņu rīcībā līdz ar šo lēmumu ir viņiem nepieciešamā naudas summa, bet ne risinājums ekonomiskajām problēmām. Lielā mērā Amerika šobrīd atgādina negausīgu patērētāju, kurš aizņemas arvien vairāk naudas, nevis domā, kā mainīt savu dzīvesveidu. Taču ir skaidrs, ka mūžīga aizņemšanās nav iespējama kaut vai tāpēc, ka vienā brīdī parādi sāk izmaksāt pārāk dārgi. Faktors, kas šobrīd ir labvēlīgs Amerikai, salīdzinot, piemēram, ar finansiālo problēmu nomocīto Eiropu - minētais lēmums ļāva saglabāt ASV kredītreitingu augstākajā līmenī, tādējādi neizraisot totālu paniku finanšu tirgos, savukārt, piemēram, Grieķijai tas ir kritiski zems. Bet problēmas būtība principā ir viena un tā pati - vēlme saņemt papildu līdzekļus, radikāli nepārkārtojot savu ekonomiku. Apmēram pirms gada ekonomisti prognozēja, ka relatīvais uzplaukums pēc līdzšinējās krīzes nebūs ilglaicīgs, jo pasauli gaida jauni finanšu satricinājumi. Nav izslēgts, ka jaunās krīzes iemesls perpektīvā būs tieši ASV nespēja risināt savas ekonomiskās problēmas.Tiek prognozēts, ka reālas reformas Amerikā varētu sagaidīt vien gadījumā, ja Obamu par šīs lielvaras prezidentu tiešām ievēlēs uz otro termiņu, jo tad viņam vairs nebūs svarīgi pašam savas popularitātes reitingi. Tikmēr pasaules valstīm acīmredzot ir jādomā, kā diversificēt savus riskus, kā izmantot situāciju, lai gadījumā, ja ASV tomēr piedzīvo defoltu, šāds pavērsiens neizrādītos kā negaidīta sniega lavīna tieši uz galvas. Tiesa, pieņemot lēmumu par parādu griestu palielināšanu, ASV ir paudušas apņēmību arī samazināt savus izdevumus par 2,1 triljonu dolāru. Tomēr pasaules pieredze rāda, ka nereti šādas apņemšanās paliek vien uz papīra - tā īsti to nav spējusi izdarīt ne Latvija, ne jau minētā Grieķija. Un, jo lielāka un politiski jutīgāka ir valsts, jo sarežģītāk kļūst atrast iespējas izdevumus reāli samazināt.