Cīņa par vietu pie siles, nevis iespēju realizēt savu programmu
Partiju dibināšanas bums Latvijā turpinās. Pagājušajā mēnesī tika likti pamati eksprezidenta Valda Zatlera dibinātajai Zatlera reformu partijai (ZRP), bet šosestdien Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai gatavojas izveidoto apvienību Vienotība pārtaisīt par partiju. Citiem vārdiem sakot, gaidāmās vēlēšanas dara savu - politiķi cenšas izrādīties kā nu vien var. Tomēr attiecībā uz šīm divām partijām situācija ir pietiekami interesanta. Gan viena, gan otra partija ir pasludinājusi gatavību startēt ar savu ekonomisko progammu. ZRP savus ekonomiskos mērķus jau ir paspējusi formulēt, un pietiekami lielai daļai no tajā minētā var pilnīgi mierīgi piekrist. Ar Vienotību ir nedaudz dīvaināk - tā ir solījusi jaunu pašreizējā premjera Valda Dombrovska ekonomisko programmu, lai gan… Pirmkārt, Dombrovskis jau prezentēja savu ekonomisko programmu pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kas notika vien pirms nepilna gada, un nepārprotami tā bija domāta četriem gadiem. Tad varbūt tomēr vajadzētu izpildīt pērn jau uztapināto apņemšanos un tikai pēc tam stāstīt sabiedrībai par nākamo - vēl jau trīs gadiņi priekšā. Otrkārt, nevarētu teikt, ka ir īpaši daudz punktu, kas no šā plāna līdz šim būtu realizēti. Un te mēs nonākam pie ļoti būtiskas problēmas - uzrakstīt skaistas attīstības programmas gan Vienotības, gan citu partiju līderi ir meistari. Bet, kad jāsāk realizēt, tāds latviskais čiks vien sanāk. Biežākās līdz šim dzirdētās atrunas - reālā situācija izrādījās draņķīgāka, nekā domājām, jāpilda vienošanās ar aizdevējiem, nācās pieņemt politisko kompromisu, strādāt traucē oligarhi utt. Citiem vārdiem sakot, papīrs pacieš visu, bet tautai un dažādiem tā saucamajiem ekspertiem atmiņa ir īsa - pirms katrām vēlēšanām sēž, studē jau minētās programmas un analizē ar tādu nopietnību, it kā jau rīt vēlēšanu uzvarētājs gatavotos tās īstenot dzīvē. Turklāt attiecībā uz Vienotību jāteic, ka šai partijai maksimāli vajadzēja pildīt savu programmu tieši pēdējā mēneša laikā, protams, ja vien vispār kādam bija tāda vēlme. Redz, ir skaidrs, ka šis politiskais spēks, mūžīgi mēģinot izskatīties pēc iespējas labāk, ir pārrēķinājies. Redzot, ar kādu sajūsmu sabiedrība uztvēra Zatlera paziņojumu par Saeimas atlaišanas rosināšanu, tā kādreiz pelto prezidentu sāka atbalstīt, kā mēdz teikt, ar visām četrām, aicināja savās rindās, proti, pēc četru gadu darba sāka mīlēt. Kad Zatlers tomēr sāka veidot savu partiju, gari un plaši klāstīja, ka tā esot kļūda, bet tagad apgalvo, ka labprāt strādātu vienā koalīcijā ar ZRP. Nekas cits jau neatliek, jo, visticamāk, tieši konjunktūriskajai Vienotībai gaidāmajās vēlēšanās balsis atņems ZRP, kurā gan arī salīduši daudz dažādi staigātāji no vienas partijas uz otru cerībā beidzot tikt pie kārotās siles. Protams, gribētos, lai izdodas tikt līdz bezdeficīta budžetam, samazināt ekonomiskā cikla svārstības un darbaspēka nodokļus un izdarīt citas skaistas lietas. Bet vai tas izdosies - laiks rādīs.