Jau ilgāku laiku tika spriests, ka varētu būt izmaiņas saistībā ar aviokompānijas airBaltic pamatkapitālu, un nu tas ir noticis - uzņēmuma vadība paziņojusi, ka vajadzētu vēl 63,68 milj. Ls, no kuriem nepilnus 34 milj. Ls skaidrā naudā. Protams, tā kā runa ir par uzņēmumu ar valsts kapitālu, bez politiskajām batālijām nekādi neiztikt, turklāt tādām, par ko varētu izsmieties no sirds, ja vien runa nebūtu par daudziem desmitiem miljonu latu. Vispirms satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) kā vienu no galvenajiem argumentiem pamatkapitāla palielināšanai min argumentu, ka patlaban nacionālajai lidsabiedrībai ir pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām. Iespējams, taču nav diez ko korekti salīdzināt airBaltic ar SAS vai Lufthansa. Burtiski mirkli vēlāk premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) klāsta, ka apsver Auguļa demisijas pieprasīšanu, it kā no šāda soļa būtu kaut kāda praktiskā jēga, ņemot vērā, ka jau septembra vidū ir paredzētas Saeimas vēlēsanas. Bet nu par pašu airBaltic… Nevar izslēgt, ka šīs kompānijas pamatkapitāla palielināšana šajā brīdī tiešām ir ekonomiski pamatota nepieciešamība, kas būtu jādara, turklāt daudz nevilcinoties. Jau zināmu laiku aviokompānijām visā pasaulē ne tuvu nav spoži finansiālie rādītāji, un valstis ir spiestas tajās investēt miljonus, lai nezaudētu savu aviosatiksmi. Tā kā dzīvojam vienotā ekonomiskajā telpā, airBaltic nevar būt nekāds izņēmums. Arī arguments, kuru, starp citu, gluži nesen ir paudusi tieši Auguļa vadītā Satiksmes ministrija, ka valsts nevar atļauties ieguldīt šīs kompānijas pamatkapitālā, neiztur kritiku. Protams, šāds solis izmaksā dārgi, tomēr nepiedalīšanās šajā procesā valstij var izmaksāt vēl dārgāk, piemēram, daļas akciju zaudēšanu kompānijā vai pat paša uzņēmuma bankrotu. Tomēr, lemjot kaut vai par viena lata ieguldīšanu airBaltic, vispirms būtu jāveic viens otrs būtisks priekšdarbs. Pirmkārt, jāmaina akcionāru līgums. Nu nav normāla situācija, ka kompānijas kontrolpakete pieder valstij, bet faktiski visas lemšanas tiesības - privātajam akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). Rezultāts ir vienkārši fatāls - airBaltic zīmols ar vieglu roku maina īpašniekus, valdes priekšsēdētājs Bertolts Fliks, iespējams, dzīvodams bailēs no KNAB, atsakās klātienē ierasties pie lielākā īpašnieka uz sēdi, bet iepirktas tiek ļoti maza izmēra cilvēkiem paredzētas lidmašīnas. Otrkārt, jāatgādina, ka Latvijā ir pieņemts lēmums attiecībā uz informācijas sniegšanu par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem. Tātad, ja jau valstij airBaltic jāiegulda nodokļu maksātāju nauda, būtu tikai loģiski uzzināt, kam peder Bahamu salās reģistrētā kompānija Taurus Asset Management Fund Limited, kas, starp citu, kontrolē 50% BAS. Savukārt iegudīšana pamatkapitālā, neatrisinot šos jautājumus, vistiešākajā mērā būtu naudas grūšana melnā caurumā, nezinot ne līdzekļu izlietojumu, ne potenciālo rezultātu, ne ko citu.