Līdz šim vairākus mēnešus diezgan pārliecinoši no mūsu faktiski aizejošās valdības vīru mutēm skanēja, ka nākamā gada budžeta konsolidējamās summas apmērs drīzāk ir tuvāk 100 milj. Ls nekā ievērojami lielākam skaitlim. Faktiski uzreiz pēc šāda apgalvojuma arīdzan tika piebilsts, ka nodokļu celšanas iespējas pēdējos trīs gados jau ir izsmeltas, tāpēc principā šī konsolidācija notiks uz izdevumu samazināšanas un reformu un ekonomikas pieauguma rēķina. Protams, pirmsvēlēšanu periodā politiķi ir spējīgi klāstīt nākotnes plānus, stāstāmo tekstu špikojot no pasaku grāmatām, tomēr minētais izklausījās pat kaut cik cerīgi. It īpaši ņemot vērā, ka nodokļu celšana tiešām ir notikusi negausīgi, bet to, kā īsti izpaužas reformu īstenošana Latvijas iedzīvotāji tā nopietni neatceras kopš deviņdesmito gadu sākuma. Šobrīd retorika ir mainījusies, turklāt uzmanību šis fakts piesaista tāpēc, ka izmaiņas ir ieviesušās tieši Finanšu ministrijas tonī. Proti, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) ir paziņojis, ka nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs, visticamāk, būšot lielāks. Pie vainas esot gan riski pasaules ekonomikā, gan nepieciešamība palielināt aviokompānijas airBaltic pamatkapitālu. Iespējams, Vilkam taisnība. Tomēr attiecībā uz notiekošo šajā jomā jau pārņem sava veida déj? vu sajūta. Tieši pirms gada bija līdzīga situācija, kad stāstīja, ka konsolidēt, protams, vajadzēs, ka jostas būs jāsavelk, bet tas notikšot par vienu trešdaļu uz nodokļu celšanas, par divām trešdaļām - uz izdevumu mazināšanas rēķina. Burtiski mēnesi vēlāk, kad bija noslēgušās 10. Saeimas vēlēšanas, politiķi atklāja kārtis, skaidri pasakot - viss būs pilnīgi pretēji. Arī tagad Vilks liek saprast, ka skaidrība par konsolidējamo summu varētu būt pēc mēneša. Grozies, kā gribi, bet tas atkal sanāk pēc vēlēšanām. Un vienīgais kaut cik saprotamais arguments šim mēnesim ir nevēlēšanās totāli sagraut savu popularitāti vēlētāju acīs. Diez vai pēc mēneša gaidāmie nākamā gada procesi pasaules ekonomikā būs skaidrāki nekā šobrīd. Bet attiecībā uz airBaltic pamatkapitāla palielināšanu valdība jau ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Tas nozīmē, ka valdībai jau šobrīd ir jāpasaka divas būtiskas lietas. Pirmkārt, kāda ir šī konsolidējamā summa. Otrkārt un galvenokārt - uz kā rēķina?! Tūlīt sāksies periods, kad uzņēmumi veido savus nākamā gada budžetus. Tiesa, pie totāli nestabilas valdības politikas Latvijā strādājošais bizness tūlīt jau būs paspējis pierast, pamanoties to iestrādāt savā izdevumu daļā. Tomēr nenoteiktība nevar atstāt pozitīvu iepaidu ne uz uzņēmējdarbību, ne nodokļu ieņēmumiem, ne tautsaimniecības attīstību kopumā.

Citiem vārdiem sakot, gan bizness, gan sabiedrība kopumā ir izsalkusi pēc zināmas noteiktības, nevis nepārtrauktiem minējumiem par konsolidācijas apmēru, teju neticamiem apgalvojumiem par tās realizāciju, histēriskiem bļāvieniem par pensiju sistēmu, neskatot šo jautājumu kontekstā ar budžetu un tamlīdzīgām lietām.