Parasti visi iespējamie cirki, demonstrējot nespēju tikt galā ar vienu vai otru jautājumu, kā arī bārstoties ar savstarpējiem apvainojumiem, beidzas līdz ar vēlēšanu noslēgumu. Tomēr likumsakarību, kā zināms, apstiprina izņēmumi. Vēlēšanu izrādīšanās jau nedēļu ir beigušās, tomēr ar nacionālo aviokompāniju airBaltic skaidrības jomprojām nav nekādas. Un šoreiz runa pat nav par airBaltic un tās privātā akcionāra BAS šefa Bertolta Flika paziņojumiem, kuri koloritātes ziņā drīz spēs konkurēt ar Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikumiem. Tāpat jāteic, ka teju nav nozīmes iedziļināties, kuram ir lielāka taisnība - BAS vai Latvijas valdībai. Visticamāk šis ir stāsts, kurā nav nevienas labās puses. Visas šīs epopejas sakarā vienkārši fascinējoša ir nu jau aizejošās valdības vadītāja Valda Dombrovska (Vienotība) pieļautā iespēja, ka varbūt airBaltic vietā vajadzētu dibināt jaunu kompāniju. Jebkuram, kurš kaut ko vismaz nojauš par tēmu «uzņēmējdarbība», ir skaidrs, ka vienu aviokompāniju nomainīt ar citu nav gluži tas pats, kas palietota, nošmulēta plīša lācīša vietā nopirkt jaunu. Pirmkārt, jautājums rodas par to - kurš tad būtu kādas citas aviokompānijas dibinātājs? Latvijas valstij, kā zināms, naudas nav un nebūs vēl ilgi. Turklāt reiz jau šai valstij pilnībā piederēja viena aviokompānija - Latavio. Tas arī bija viens no skaļākajiem fiasko Latvijas uzņēmējdarbības vēsturē. Attiecībā uz privātajiem investoriem, kas būtu gatavi ieguldīt šādā projektā, vismaz līdz šim reālu interesi ir izrādījušas vien «privātpersonas no Krievijas». Turklāt nevajag arī aizmirst Lietuvas avioepopeju - pēc aviokompānijas Fly LAL nožēlojamās eksistences beigām šī mūsu kaimiņvalsts nevar lepoties ar kaut cik nopietnu aviosatiksmi. Pa kādai kompānijai gan mēģina uzsākt lidojumus no Viļņas, taču šādas darbības ir izrādījušās tikai īslaicīgas. Tādējādi naivas ir arī iedomas, ka pie lidostas Rīga vārtiem rindā stāvētu aviokompānijas, kas būtu gatavas pārņemt airBaltic reisus. Otrkārt, pat pieņemot, ka kaut kad nākotnē Latvijas valstij izdotos nodibināt jaunu aviokompāniju, diez vai kāds ir parēķinājis neiegūto ienākumu apmērus līdz brīdim, kamēr tas notiktu. Jāatgādina, ka lielā mērā tieši uz airBaltic atvesto pasažieru rēķina dzīvo Rīgas viesnīcas, taksometru kompānijas, kafejnīcas un faktiski viss Live Riga projekts. Citiem vārdiem sakot, šeit runa ir par teju nesaskaitāmiem miljoniem latu, kas nodokļu veidā neieplūdīs valsts budžetā. Šajā kontekstā jāatgādina, ka, starp citu, arī bez šīm problēmām nākamā gada valsts budžets ir jākonsolidē par 100 līdz 130 milj. Ls. Treškārt, arī Latvijas iedzīvotājiem reizi pa reizei ir nepieciešamība kaut kur doties aiz dzimtās zemes robežām. Var jau būt, ka Latvijas valdība ir iecerējusi atgriezties pie reiz jau piedzīvota scenārija, ka vispirms mums vajadzēja doties ar vilcienu līdz Maskavai, un tad ar Aeroflot lidmašīnām doties uz izvēlēto pilsētu kaut kur citur pasaulē. Šķiet, nav pat jāpiebilst, ka šāda perspektīva ir nožēlojama.