Aizejošā Latvijas valdība nolēmusi, ka valstij jāpiedalās aviokompānijas airBaltic pamatkapitāla palielināšanā jeb, pareizāk sakot, šā uzņēmuma glābšanā, ieguldot 57,6 miljonus nodokļu maksātāju naudas. Protams, izvirzīts arī nosacījums šāda soļa speršanai - airBaltic šefam Bertoltam Flikam jādodas pensijā. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka viss ir labi, skaisti un jauki, tomēr, pavērojot šo ainu rūpīgāk, kļūst skaidrs, ka tā nebūt nav. Jā, Krievijas uzņēmējs Andrejs Rudeško, kurš tiek dēvēts par vienu no diviem airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) patiesā labuma guvējiem, ir apsolījies izvērtēt Flika līdzšinējo darbību, bet… Pirmkārt, apsolījies izvērtēt, nevis skaidri pateicis, - no rītdienas Fliks šajā aviokompānijā vairs nestrādā. Tātad gaidāms, ka peripetijas šajā jomā vēl turpināsies uz nebēdu.

Otrkārt, Satiksmes ministrija ir atzinusi - bēdīgi slavenais airBaltic akcionāru līgums mainīts netiks. Šajā kontekstā jāatgādina, ka tieši šis akcionāru līgums līdz šim ir radījis lielākās problēmas, jo, vienkārši sakot, tas paredz, ka lielākais aviokompānijas akcionārs gan ir Latvijas valsts, bet menedžmentu kūrē un visus ar uzņēmuma vadību saistītos lēmumus pieņem BAS. Rezultāts, starp citu, ir airBaltic zīmola pārdošana, kā arī faktiski visas naudas plūsmas pakļaušana BAS, nevis pašam airBaltic. Nemainot šo līgumu, vispirms jaatceras, ka Fliks ir 50% BAS īpašnieks, kā arī šā privātā akcionāruzņēmuma šefs, un tas nozīmē, ka viņa ietekme airBaltic de facto nemazināsies.

Un pats galvenais - kamēr šis līgums nav atcelts, ir teju vienalga - tiek mainīts airBaltic vadītājs vai netiek, jo viņš jebkurā gadījumā strādās privātā akcionāra interesēs. Attiecībā uz iespējamo nākamo airBaltic vadītāju ir izskanējis gan eksbaņķiera un bijušā Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Mārtiņa Bondara, gan arī Igaunijas aviokompānijas Estonian Air vadītāja Tero Taskilas vārds. Viņi abi nenoliedzami ir augsta līmeņa menedžeri, taču, ja viens vai otrs, vai arī kāds pavisam cits trešais nonāks airBaltic vadībā, šim cilvēkam nenovēršami būs jāstrādā tā, kā to vēlēsies BAS. Citiem vārdiem sakot, piekrītot ieguldīt vairāk nekā 57 miljonus latu un nemainot akcionāru līgumu, Latvijas valdību var nosaukt par totālu zaudētāju, kas mēnešiem ilgi prasa kaut ko vienu, solot pretī ieguldīt miljonus, bet beigās apņēmas ieguldīt arī tāpat. Jā, nevar noliegt, ka šī aviokompānija ir jāsaglābj, jo tās bankrots Latvijas ekonomikai kopumā izmaksātu lielāku summu par minētajiem 57 miljoniem. Tāpat ir skaidrs, ka valsti nekādi nevar nosaukt par kaut cik efektīvu biznesa pārvaldītāju. Tomēr ir tikai loģiski, ka lielāka teikšana jebkurā uzņēmumā ir vairākumakcionāram. Pretējā gadījumā mēs varēsim tikai zīlēt, kā ir tikusi izlietota ieguldītā nauda, kā arī - vai netiek perināti vēl kādi «dižie» plāni, attiecībā uz kuriem vairākumakcionārs kārtējo reizi varēs tikai post factum noplātīt rokas.