Jau šodien akcionāru sapulcē tiks lemts par padomes un valdes sastāvu

To paredz vakar parakstītā vienošanās, parakstīta starp Latvijas Republiku satiksmes ministra personā, SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), a/s Latvijas Krājbanka, AB Bankas Snoras, AKB Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Transatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet (pēc Lursoft datiem, pieder Lietuvas kompānijai Lionera UAB). Vienošanos no valsts puses parakstījušais satiksmes ministrs Uldis Augulis sīkāk gan nekomentēja līdz šim procesā neminēto kompāniju konkrēto iesaisti. Vienošanās paredz, ka valsts un privātais akcionārs proporcionāli ieguldīs kopumā ap 100 milj. Ls, palielinot uzņēmuma pamatkapitālu. Valsts daļa, kā jau iepriekš vēstīts, būs 57,6 milj. Ls. Iecerēts, ka jau līdz šā gada 14. oktobrim tiks piešķirts valsts aizdevums 16 milj. Ls apmērā, ja tiks izpildīti vairāki priekšnosacījumi, tostarp tiesiskās aizsardzības pieteikuma atsaukums Rīgas rajona tiesā, pērnā gada aprīlī pieņemtā lēmuma par 59 110 akciju pilnīgu dzēšanu izpilde, kā arī airBaltic statūtu apstiprināšana jaunā redakcijā. Tā kā paredzētas bargas sankcijas par vienošanās nepildīšanu, tad U. Augulis nešaubās, ka tā tiks ievērota, nodrošinot kompānijas darbību.

Kreditoram pārliecība

«Mums kā lielākajam kreditoram ir pārliecība, ka ieguldītā nauda - kredīts - airBaltic tiks sekmīgi atmaksāts,» tā parakstīto vienošanos starp lielāko akcionāru - Latvijas valsti - un privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas vērtē lielākā kreditora a/s Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņaprāt, šāda vienošanās ir izdevīga visām iesaistītajām pusēm, jo Rīga tiek saglabāts kā reģionālais tranzītcentrs. Parakstītā vienošanās paredz, ka airBaltic vairākums būs Latvijas valstij, kas arī no trijiem valdes locekļiem nozīmēs divus (ieskaitot valdes priekšsēdētāju), bet padomē - seši locekļi, no kuriem vairākums būs Latvijas valsts nozīmēti. «Cik zinu, amatpersonu jautājums tiek risināts, taču par konkrētām personām neesmu informēts,» tā uz jautājumu par iespējamo valdes locekļu uzvārdiem atbild V. Antonovs. Viņš atzīst, ka panāktā vienošanās attiecībā par Transatlantic Holdings Company S.A tā dēvētajām obligācijām pēc nominālvērtības 59 109,8 Ls bet tirgus vērtību 9,62 milj. eiro, paredz, ka tas tiks pārstrukturēts par airBaltic parādu.

Fliku atcels no amata

Panāktā vienošanās paredz, ka ir izbeigts līdzšinējais akcionāru līgums, airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku paredzēts atcelt no amata akcionāru sapulcē šodien. Iecerēts, ka valde darbosies trīs cilvēku sastāvā. To akcionāru sapulcē varētu apstiprināt jaunā padome. Gan padomes, gan valdes iespējamie locekļi tiek vērtēti. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss atzina, ka amatus varētu ieņemt gan jauni, gan jau esošie locekļi. Tomēr jautājums par Fliku kā akcionāru pārstāvi esot BAS kompetencē, norādīja Matīss.

Tāpat airBaltic tiks atgriezta airBaltic preču zīme un ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu. Parakstītā vienošanās paredz, ka BAS nodrošinās finansējuma piešķiršanu 14 milj. Ls apmērā, tiks konsolidētas airBaltic saistības pret BAS. Iecerēts konsolidēt airBaltic un BAS meitas uzņēmumus, atgriežot ārpakalpojumā nodotos pakalpojumus atpakaļ nacionālajā aviokompānijā. Satiksmes ministrs apliecināja, ka ir iegūta skaidrība par patiesajiem labuma guvējiem mazākuma akcionāru starpā, kā arī pārliecība par BAS spēju piesaistīt līdzekļus. Divu mēnešu laikā arī jāsagatavo airBaltic restrukturizācijas un biznesa plāns.

Teju četrus mēnešus pēc tam, kad ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pavēstīja, ka airBaltic ir tuvu maksātnespējai, strīdi vismaz uz laiku varētu būt pierimuši.

1995. gadā dibinātās airBaltic lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009. gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder nu jau aizejošajam airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.