Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas uzņēmēji un sabiedrība no valdības puses ir pārklausījusies stāstus, ka nav iespēju realizēt vienu vai otru projektu, ka nevar kaut kam piešķirt finansējumu pietiekamā apjomā, ka jāceļ nodokļu likmes, jo valstij trūkst naudas.

Ņemot vērā, ka Latvija bija viena no tām valstīm, kas nupat piedzīvotās globālās krīzes ietvaros cieta visvairāk, šādi stāsti nešķita nekas negaidīts, pārsteidzošs vai neloģisks. Protams, var jautāt, cik profesionāli un gudri ir tikuši izvēlēti un veikti līdzšinējie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi, bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Traģiskākais šajā kontekstā ir tas, ka nauda nozaru ministriju rīcībā bija un ir, bet tā vienkārši nav tikusi paņemta.

Runa ir par ministriju nespēju izpildīt ES fondu apguves plānu vairāk nekā 40 miljonu latu apmērā. Ir tikai loģiskas bažas par to, ka Latvijai piešķirtā finansējuma apmērs nākamajā ES fondu apguves periodā varētu būt mazāks nekā līdz šim. Kāpēc gan vajadzētu faktiski iesaldēt miljonus, tos piešķirot valstīm, kas nespēj šo naudu apgūt. It īpaši ņemot vērā, ka Eiropa šobrīd, kā zināms, ir parādu krīzes nomocīta. Tomēr šajā kontekstā ir vēl kāds aspekts, kas ministrijām runā par sliktu daudz vairāk. Nu jau zināmu laiku daļa Latvijas uzņēmumu pauž ļoti skaidri - lielākās izredzes tikt pie pasūtījumiem ir pateicoties ES piešķirtajiem līdzekļiem un to apguvei dažādu projektu realizācijas veidā. Visvairāk tieši uz šāda veida pasūtījumiem cerēja būvniecības sektors, kas krīzes iespaidā bija viens no lielākajiem cietējiem mūsu valstī. Un tieši Satiksmes ministrija, kas atbild par ceļu būvi, ir rekordiste neapgūtā finansējuma apjomā - 24,9 miljoni latu. Iespējams, pagaidām vēl satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) ir taisnība, kad viņš apgalvo, ka tā nauda, kas netiks apgūta šogad, nekur nepazudīšot - tā vienkārši tikšot pārcelta uz nākamo gadu. Taču šeit runa nav tikai par to, kā kārtot birokrātiskās lietas. Šo 25 miljonu un arī pārējo vairāk nekā 15 miljonu latu apguve jau šogad nozīmētu noteiktu skaitu darbavietu, noteiktus ienākumus uzņēmējiem, tādējādi arī attiecīgu summu valsts kasē nodokļu veidā. Šobrīd šī nodokļu nauda nav ienākusi nevis tāpēc, ka būtu krīze, liels pelēkās ekonomikas īpatsvars un tamlīdzīgas lietas, bet gan tādēļ, ka ministriju darbinieki nav vīžojuši efektīvi strādāt. Nevar nepiekrist Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniekam ES fondu jautājumos Aleksandram Antonovam, ka argumenti «barga ziema un slapjš pavasaris» nekādi nav uztverami nopietni. Padomju gados mēdza teikt, ka visas problēmas rada četri gadalaiki un starptautiskais imperiālisms. Acīmredzot Satiksmes, Ekonomikas, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nekur tālu no šīs loģikas nav tikusi.

ES nauda ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību sildīt Latvijas ekonomiku, un, ja ministriju atbildīgie darbinieki to nespēj, viņi ir vienkārši jānomaina pret profesionāļiem.