Reiz Latvijā tika ieviesta likumdošanas norma, kas paredz uzturēšanās atļauju piesķiršanu teju visiem ārvalstu pilsoņiem, kas tā vai citādi Latvijas ekonomikā iegulda noteiktas naudas summas. Doma, iespējams, nebija slikta, taču pāris būtiskas lietas gan jāpiebilst. Pirmkārt, kuluāros bija dzirdams, ka šādu normu vajadzējis izdzīt cauri, lai garantētu šeit uzturēšanās atļaujas noteiktiem clvēkiem no Krievijas. Otrkārt, laika gaitā izrādījās, ka ekonomikai nekāda lielā labuma no šāda pasākuma nav bijis. Proti, vairāk nekā gada laikā, kopš šāda norma darbojas, pārvarā līdzekļi ieplūduši nekustamā īpašuma tirgū, kā arī kredītiestāžu subordinētajā kapitālā, bet nenozīmīgs to apjoms ir bijis, piemēram, reālajā ražošanā. Lai situāciju mainītu, Latvijas politiķi un ierēdņi ir nonākuši pie secinājuma, ka nosacījumi uzturēšanās atļauju saņemšanai trešo valstu pilsoņiem ir jāmaina. Atkal jāteic - doma nav slikta! Būtu tikai apsveicami, ja Ministru kabinetam izdotos radīt tādu dokumentu, kas paredzētu, ka ar uzturēšanās atļauju piešķiršanas palīdzību tiek veicinātas investīcijas, piemēram, ražošanā, mūsu eksportspējas attīstībā utt. Tomēr tā vietā šobrīd tiek spriests, ka vajadzētu palielināt investīciju slieksni nekustamā īpašuma iegādei. Domas vienīgi dalās par to, cik lielam tam būtu jābūt - 250 tūkstošiem vai pusmiljonam latu Rīgā un Jūrmalā. Nevar jau, protams, noliegt - uzskatīt 100 tūkstošu latu investīciju nekustamajā īpašumā Jūrmalā par tik vērtīgu ieguvumu, lai attiecīgajam investoram pasniegtu uzturēšanās atļauju uz paplātes ir visai smieklīgi, ņemot vērā, ka šajā pilsētā atrast īpašumu, kura vērtība ir zem minētās summas, ir visai pagrūti. Tāpat droši vien var piekrist apgalvojumam, ka līdz ar minētās normas pieņemšanu Rīgas centrā un Jūrmalā tika «sildītas» nekustamo īpašumu cenas. Būsim atklāti - ne jau Krāslavas, Madonas vai kaut Ogres rajonā īpašumu grasās pirkt ārzemnieks, kurš te laiku pa laikam vēlas padzīvot. Tomēr galvenais jautājums ir - ko gan šāda sliekšņa palielināšana būtiski mainīs?! Vienīgais efekts varētu būt tāds, ka sarūk to Krievijas un vienas otras citas NVS valsts pilsoņu skaits, kas šeit vēlas kaut ko iegādāties. Un, protams, vēl vairāk dzīvi tas sarežģītu tiem Rīgas centra un Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri negrib neko pārdot - viņiem vēl vairāk pieaugs nekustamā īpašuma nodokļa veidā maksājamās summas. Savukārt investīciju pieplūdumu tas nekādi neveicinās. Ja cilvēkam piegriež iespēju investēt vienā sfērā, nav teikts, ka viņš uzreiz sāks ieguldīt naudu kādā citā. Tā vietā viņš drīzāk paanalizēs, kādus nosacījumu uzturēšanās atļauju saņemšanai piedāvā citas Eiropas valstis. Tādējādi minētā iecere lielā mērā liek domāt, ka tās mērķis ir nevis sakārtot jautājumu, kas saistīts ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret noteiktiem ieguldījumiem, bet gan vēlme iekasēt vairāk naudas nekustamā īpašuma nodokļa veidā.