Neiedomājams fatālisms - tā nu diemžēl jatzīst, redzot jaunās valdības tapšanas procesu. Proti, trīs partijas bija vienojušās par kopīgu koalīciju, teju pēdējā brīdī lielāko no tām «uzmeta» seši deputāti, bet visi joprojām ir gatavi kaut ko darīt kopā, kā vēl vienu spēlētāju piesaistot šķeltniekus. Apsveicami, protams, ka vismaz Valsts prezidents domā ar savu galvu un skaidri ir norādījis, ka uz šķeltniekiem paļauties nevar. Šajā sakarā… Pirmkārt, Klāvam Olšteinam un pārējiem pieciem šķeltniekiem šobrīd vajadzētu nevis tēlot superneatkarīgos, bet vienkārši nolikt deputātu mandātus - tas būtu tikai godīgi pret vēlētājiem. Jāņem vērā, ka liela daļa Latvijas pilsoņu savas balsis tiešām atdeva par Zatlera Reformu partiju (ZRP), nevis par kādu šķeltnieku partiju. Šobrīd sanāk, ka attiecīgie cilvēki ir vīlušies ZRP, bet ne deputāta mandātā un algā. Otrkārt, jāņem vērā, ka četru spēlētāju (ZRP + Vienotība + Nacionālā apvienība + šķeltnieki) koalīcijā nestabili partneri ir ne tikai šķeltnieki, bet arī ZRP. Nedrīkst aizmirst, ka tā ir vienīgā no šobrīd Saeimā pārstāvētajām partijām, kas ir izveidojusies pēdējā brīdī pirms vēlēšanām, sapulcinot teju visus, kam nebija slinkums atnākt līdz ZRP dibināšanas konkresam, un tādējādi nav nekādas skaidrības, cik jaunu škeltnieku vēl var rasties rīt vai parīt. To visu ņemot vērā, pamazām izkristalizējas, ka potenciālās koalīcijas veidotājiem ir pēdējais laiks pārgriezt vienu otru no savām neskaitāmajām sarkanajām līnijām un šķeltnieku vietā uz sarunām aicināt ZZS. Turklāt izskatās, ka vienīgā partija, kam vēl ir pretenzijas spert šādu soli, ir ZRP, bet arī tā nav īpaši liela bēda. Kā zināms, no sadarbības ar Saskaņas centru ZRP atteicās, lai gan nevienam no šīs partijas biedriem tanka stobra pie deniņiem nebija, kā arī ZRP balsoja par Solvitas Āboltiņas (Vienotība) iecelšanu parlamenta spīkeres amatā, lai gan tieši ZRP līderis Valdis Zatlers bija tas, kurš apgalvoja, ka viņai neesot morālu tiesību ieņemt šo amatu. Nu, tātad nav izslēgts, ka, vēl nedaudz patielējoties, zatlerieši arī ZZS var atzīt par gana labu partneri un piekrist strādāt ar to vienā valdībā, lai tikai paši tiktu pie kāda amata.Galvenais jau ir nevis tas, cik ļoti šie cilvēki viens otram patīk vai nepatīk, bet gan - lai beidzot būtu strādātspējīga valdība. Uzņēmējiem ir jāzina nākamā gada valsts budžets, lauksaimniekiem ir nopietnas problēmas saistībā ar tiešmaksājumiem, joprojām valsts ekonomikai nopietnas problēmas rada lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, jau drīzumā tiek prognozēts jauns ekonomikas krīzes vilnis… Šādā situācijā veidot valdību, kas de facto var rēķināties vien ar 50 balsīm, ir vismaz interesanti, lai nevajadzētu teikt, ka bezatbildīgi. Šī ir tā reize, kad ministru posteņos ir jāliek cilvēki, kuri zina, ko tur darīt, nevis tādi, kam vajag pāris mēnešu, lai saprastu, kur ir nonākuši, vēl tikpat, lai iešūpotos… Turklāt minētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa skepse ir ļoti pamatota kaut vai viena vienīga iemesla dēļ - ar tādu koalīcijas sastāvu, kāds šobrīd tiek piedāvāts, nevar izslēgt, ka jaunizceptā valdība kristu jau 2012. gada valsts budžeta (ne)apstiprināšanas brīdī.