Lai būtu godīgi un novērstu situāciju, ka par auto novietošanu nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) jāmaksā tikai tām personām, kam šāda iespēja ir daudzstāvu ēkā iebūvētā stāvvietā, nu ir nolemts NĪN piemērot arī garāžām. Vispār jau godīgumu būtu bijis iespējams panākt, daudzstāvu ēku stāvvietu izmantotājiem to atceļot, bet valdības izvēle ir labāk aplikt ar nodokli arī garāžas. Ievērojot godīguma principu, ar nodokli varētu aplikt vēl visu ko, piemēram, ķemertiņu. Tomēr ir skaidrs, ka ne jau godīguma princips interesē ministrus - galvenais ir atrast pēc iespējas vairāk iespēju nākamā gada valsts budžeta konsolidācijai. Bet pat tad, ja būtu vēlme it kā ievērot godīgumu, acīm redzami tiek aizmirsta sen zināma ekonomikas patiesība - nodokļus var noteikt tik lielus, cik apliekamie spēj maksāt. Proti, var aplikt ar nodokli tiešām visu, kas nekustas, kā arī reizi gadā palielināt likmi, taču fiskālais efekts tam būs stipri vien niecīgs, ja nebūs, kas to visu maksā. Un nebūs jau arī! Būtisks ir arī aspekts, ka, nosakot NĪN likmes, totāli netiek ņemta vērā reālā situācija valstī, iedzīvotāju labklājības līmenis un tas, kāpēc daļai cilvēku īpašuma vērtība skaitās milzīga. Piemēram, pilnīgi pietiek, lai privātmāju rajonā, kur mitinās iedzīvotāji ar vidusmēra ienākumiem, tiktu uzbūvēts savrupnams, kura izmaksas lēšamas vairākos simtos tūkstošos vai pat miljona latu apmērā, un visu pārējo īpašumu saimniekiem būs automātiski pieaudzis NĪN. Teorētiski šiem īpašumiem ir augusi vērtība, praktiski daļa iedzīvotāju lielu nodokļu veidā samaksā summas, ko citādi, iespējams, būtu novirzījuši patēriņam, tādējādi reāli sildot ekonomiku. Vēl viena iespēja - šā nodokļa veidā maksājamā summa pieaug tik būtiski, ka daļa iedzīvotāju vairs nemaksā neko, jo vienkārši naudas nav. Protams, var teikt, ka, lai risinātu šo problēmu, valdība ir nolēmusi ieviest likumdošanas izmaiņas, paredzot pašvaldībām nodot plašākas lemšanas tiesības par NĪN piemērošanu. Izklausās labi - pašvaldībām vislabāk redzams, kuriem iedzīvotājiem ir problēmas samaksāt lielo NĪN likmi, un tādējādi tās visefektīvāk var nodrošināt atlaižu piešķiršanu. Tā vajadzētu būt! Diemžēl nav skaidrs, kāds būs kontroles mehānisms, kas ļautu fiksēt, kurā brīdī šīs atlaides tiek piešķirtas objektīvi, bet kurā ļoti labi darbojas, piemēram, draugu būšana. Jau pirms Saeimas ārkārtas svēlēsanām politiķi solīja, ka nākamā gada budžeta konsolidācijas ietvaros nodokļi netikšot celti, izņemot tikai NĪN. Tomēr pašreizējā situācijā jēdziens «tikai» ir nevietā. Jāņem vērā, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā jau tagad ir pietiekami augsts, bet patērētāju pirktspēja - zema. Turklāt acīm redzami laika gaitā ir pierādījies, ka Latvijas gadījumā nevar rēķināt nodokļa likmi atbilstoši tā atrašanās vietai. Drīzāk šeit būtu jāpievērš uzmanība katra konkrētā objekta izmantošanas mērķim, kā arī jāizvērtē, vai tiešām valstij atmaksājas negausīgi alkatīgā politika, mēģinot aplikt ar nodokli visus un visur.