Nākamā gada nogalē varētu tikt uzsākta visa Latvijas dzelzceļa elektrifikācija, bet airBaltic sāks pelnīt

Tā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem sacīja bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis. Elektrifikācija cels uzņēmuma konkurētspēju, uz ko iet arī reģiona kaimiņvalstis, atbildot uz deputātu jautājumu par dzelzceļa elektrifikācijas ekonomisko izdevīgumu. Sliežu ceļu rekonstrukcija vien izmaksātu 600 milj. eiro, norādīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss, turklāt būtu nepieciešami līdzekļi ritošā sastāva nomaiņai, ņēmot vērā, ka, ieviešot šo dārgo projektu, jāgādā, lai neciestu pasažieru un kravu pārvadājumi.

Investoru ieteikums

30. augusta LD rakstīja, ka pavasarī notikušajā Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā augstākā līmeņa tikšanās laikā ir pārrunāta lielo valsts infrastruktūras projektu realizācijas iespējas. Proti, ārvalstu investori tikšanās laikā rekomendējuši Latvijas valdībai visa dzelzceļa elektrifikācijas projektu - ideju, kura palielinātu Latvijas kravu un pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu konkurētspēju un nodrošinātu Latvijai «zaļā koridora» statusu un uzlabotu pašreizējā dzelzceļa un vietējā sabiedriskā transporta infrastruktūru. Turklāt iespējams, ka dzelzceļa elektrifikācijas plāni ir bijuši jau PSRS laikā, tomēr tie tā arī nav pilnībā īstenoti. Protams, ir tehniska rakstura jautājumi par to, kādas līdzstrāvas vai maiņstrāvas sistēmu izmantot, taču tas ir tehnisko ekspertu jautājums.

Meklēs naudu

Tomēr arī Rail Baltica 2 - jauna, šaurāka sliežu ceļa izbūve (kas varētu izmaksāt pat vairākus mljrd. Ls) - ir atbalstāms kā Eiropas infrastruktūras projekts, taču līdzekļi tam jāmeklē ārpus Kohēzijas fonda, pat ja Eiropas līdzfinansējums ir 85%. Galvenais ir panākt, lai tiktu nodalīta un neciestu pārējā dzelzceļa infrastruktūra, tā mazinot Latvijas dzelzceļa konkurētspēju, sacīja A. Ronis. Tikmēr A. Matīss piebilda, ka jāpanāk, lai Rail Baltica 2 tiktu savienots ar lidostu un, iespējams, tiktu uzbūvēts jauns dzelzceļa tilts. LD jau rakstīja, ka vēl jau ir arī ideja par jauna sliežu ceļa būvniecību posmā Rīga-Maskava līdz Latvijas robežai, kas visticamāk, pēc aptuvenām aplēsēm varētu izmaksāt 1,5-2,2 mljrd. Ls, kas ļautu palielināt tranzīta kravu pārvadājumus austrumu - rietumu virzienā un arī Latvijas ostu noslodzi.

Karot negrib

Tā kā ir bijusi sūdzība, gaidīsim Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vērtējumu, pēc tikšanās ar deputātiem DB sacīja ministrs, atbildot uz DB jautājumu, kā 8,5 milj. eiro dārgāka projekta izvēle Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas konkursā liecina par labu darbu. DB jau rakstīja, ka šajā konkursā uzvarēja BMGS ar apakšuzņēmēju Siemens, bet zaudēja SIA Skonto būve ar AŽD Praha, par to iesniedzot sūdzību IUB. Uz jautājumu, vai esam gatavi karam ar čehiem, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss atbildēja, ka karot neviens netaisās, un IUB pateiks, kam ir taisnība. Ja ir kļūda vērtēšanā, viņaprāt, tā ir jālabo. Taču ne vienmēr lētākie piedāvājumi ir labākie. Piemēram, ceļu projektos uzņēmumi, kas piedāvājuši zemāko cenu, nav spējuši veikt uzņemtās saistības. Politiskajai pārraudzībai pār ostām kā stratēģiski svarīgiem objektiem jābūt, sacīja ministrs, taču būtu nepieciešama departejizācija tādā nozīmē, lai partiju savstarpējie strīdi nekaitētu uzņēmumu saimnieciskaijai darbībai. Tāpat būtu jāpanāk, lai ostas izvairītos no nevajadzīgas savstarpējas konkurences, savas ieceres klāstīja A. Ronis.

airBaltic pelnīs

2014. gadā nacionālajai aviokompānijai vajadzētu sākt pelnīt, sacīja A. Matīss. SM ir ieinteresēta attīstīt airBaltic pēc esošā modeļa, ņemot vērā pieļautās kļūdas, taču mehāniski griezt visus neizdevīgos reisus un atlaist darbiniekus negrasās. Tikmēr airBaltic un lidostai Rīga jādarbojas koordinēti, piesaistot investorus un sadarbības partnerus, kas meklējami ārpus ES un Krievijas. Kaut gala lēmums vēl nav pieņemts, nākamgad SM budžets varētu būt par 15 milj. Ls mazāks nekā šogad. Par 5 milj. tiks samazināti līdzekļi pasažieru pārvadājumiem, bet autoceļu uzturēšanai paredzēto līdzekļu apjoms varētu sarukt par 10 milj. Ls. Lielākā daļa no pasažieru pārvadājumiem samazinātās summas gulsies uz valsts pleciem, bet apmēram 1,7 līdz 1,8 milj. Ls būs jāatrod pašvaldībām. Vienlaikus 
A. Ronis atzina, ka ceļu stāvoklis ir problemātisks, tādēļ jāuzlabo to būvēšanas un uzturēšanas plānošana, kā arī jāsabalansē valsts un Eiropas fondu līdzfinansējums.