A/s Latvijas Krājbanka piedzīvotais krahs ir uzdevis daudz dažādus jautājumus, kuri būtu jāatrisina iespējami ātrāk. Nevis tāpēc, ka pēc katra šāda negadījuma tauta prasa asinis, bet gan tādēļ, lai pēc iespējas minimizētu iespēju šāda veida likstām atkārtoties.

Ņemot vērā, ka trīs gadu laikā Latvijā nebūtībā aiziet divas gana lielas bankas, ir skaidrs, ka no Parex bankas kraha kļūdām valsts diez ko mācījusies nav.

Protams, līdzšinējā Krājbankas valdes priekšsēdētāja Ivara Priedīša un arī pārējo valdes locekļu vainas līmeni noteiks tiesa. Mazāk ticams, ka par saviem grēkiem šajā sakarā nāksies atbildēt galvenajam vaininiekam Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam, kurš šobrīd slapstās kaut kur pa ārzemēm. Viens no galvenajiem jautājumiem šā visa sakarā ir par to, kā mūsu valstī tiek organizēts banku uzraudzības process un cik ticami un objektīvi ir FKTK paziņojumi. Proti, jāpiekrīt Lietuvas finanšu ministres Ingrīdas Simonaites aizrādījumam, ka Latvija par Lietuvas Centrālās bankas lēmumiem attiecībā uz Krājbankas mātes uzņēmumu Snoras bankas tika informēta 16. novembrī, bet tikai dienu vēlāk FKTK ieviesa ierobežojumus Krājbankas darbībā, turklāt arī visi citi pasākumi bijuši vēl vairāk novēloti. Nav izslēgts, ka ar šādiem paziņojumiem Simonaite mēģina, piemēram, retušēt kādu Lietuvas atbildīgo institūciju neizdarību saistībā ar Snoras, bet nepiekrist viņai nevar. Nav arī skaidrs, kā Latvijā tiek veikta finanšu sektora uzraudzība, ja problēmas bankās tiek pamanītas vien tad, kad jau ir pēdējais laiks tām slēgt ciet durvis. Jāņem vērā, ka FKTK vienmēr ir tikusi pozicionēta kā institūcija, kurā strādā tik profesionāli speciālisti, ka viņu algas nevarot piesaistīt vienotajai atalgojuma sistēmai, ka šai komisijai jābūt tik neatkarīgai, ka pašai šis atalgojums vien jānosaka utt. Līdz šim no tās darbības tāds latviskais čiks vien ir sanācis. Interesants līdz šim ir bijis arī paziņojums, ka Krājbankas klientu noguldījumu garantēšanai būšot vajadzīgi ap 300 miljoniem latu, bet iztrūkums tajā esot ap 100 miljoniem… Kā redzams, tīri matemātiski šeit kaut kas vienkārši neiet kopā. Tas vismaz rada bažas, ka par patieso Krājbankas situāciju šobrīd kaut kas tiek noklusēts. To visu «savelkot kopā», aktualizējas jautājums par to, vai nav pienācis laiks veikt noteiktas izmaiņas FKTK vadībā. Irēnas Krūmanes brigādei ir jāaizietVisticamāk, paralēli tam ir jāveic arī noteiktas izmaiņas valsts likumdošanā, paredzot FKTK amatpersonām lielāku atbildību par finanšu sektorā notiekošajiem procesiem un uzliekot par pienākumu rīkoties jau tad, kad ir aizdomas par problēmām kādā no bankām, nevis vien tad, kad jau ūdens smeļas mutē. Varbūt tad arī mēs vairs nedzirdēsim dīvainus apgalvojumus, ka lielu iespaidu uz tautsaimniecību nevarot atstāt banka, kurā konti ir aptuveni 18 000 uzņēmumu, nemaz jau nerunājot par daudziem tūkstošiem fizisko personu. Turklāt nav izslēgts, ka nemākulīgās banku uzraudzības dēļ nākamā gada valsts budžetu nāksies konsolidēt vēl par vairāk nekā 40 milj. Ls.