Aviokompānijas airBaltic pārņemšana, iespējams, ir prātīgākais solis, ko Valda Dombrovska valdība ir paveikusi savas pastāvēšanas laikā. Turklāt šeit runa ir ne tikai par pašreizējo, bet arī iepriekšējo Dombrovska valdību. Tomēr šī pārņemšana ir tikai pirmais solis, un ir skaidrs, ka tagad valdībai ir aktīvi jāstrādā, lai sameklētu jaunu stratēģisko partneri. Tas ir nepieciešams, jo valsts uzdevums nav nodarboties ar aviācijas biznesu, tādējādi liekot nodokļu maksātājiem uzturēt kaudzi ar lidmašīnām. Protams, var teikt, ka arī a/s Latvenergo pilnībā ir valsts uzdevums, kurš jau sen valdībai ir nevis problēma, bet gan slaucama gotiņa, ar kuras palīdzību tiek lāpīts valsts budžets. Tomēr jāņem vērā, ka, neprātīgi ceļot airBaltic biļešu cenas (kā tas notiek ar Latvenergo tarifiem), tiktu panākts šīs kompānijas bankrots burtiski dažu dienu laikā. Tātad nekas cits neatliek, kā piesaistīt efektīvi strādājošu privāto partneri. To darot, gan noteikti jāņem vērā daži būtiski aspekti, jo pretējā gadījumā Latvijas valsts tikai iekulsies kārtējās problēmās. Pirmkārt, pēc notikumiem saistībā ar Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova aktivitātēm un veiktajām investīcijām mūsu valstī, ir skaidrs, ka jaunajam partnerim ir jābūt ar labu reputāciju. Otrkārt, šim investoram ir jāspēj pierādīt, ka viņam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai spētu aviokompāniju attīstīt, kas nenoliedzami ir gana dārgs «prieks». Nav vairs pieļaujama, piemēram, situācija, ka divas puses vienojas par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, un tikai tad viena no tām sāk drudžaini domāt, kur izraut vajadzīgos miljonus. Treškārt, jaunajam partnerim vajadzētu tomēr būt ar zināmu pieredzi aviācijas biznesā. Pretējā gadījumā var sanākt tāpat, kā pirms dažiem gadiem notika ar aviokompāniju kādā no mūsu kaimiņvalstīm - daži visnotaļ turīgi cilvēki izdomāja, ka grib nodarboties arī ar šo biznesu, bet čiks vien sanāca. Ceturtkārt, jāparedz, ka gadījumā, ja jaunais partneris pēc kāda laika nolemj savas airBaltic daļas pārdot, pirmpirkuma tiesības ir valstij. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātos, ka perspektīvā par partneri atkal nekļūst kāds jau pieredzētajam BAS līdzīgs veidojums. Šajā visā gan ir kāda problēma, kas var radīt aizķeršanos dažu tuvāko gadu laikā. Proti, pasaulē šobrīd «uz letes» ir izliktas vairākas aviokompānijas, un airBaltic nebūt nav salīdzinoši vilinošākais kumoss. Tādējādi nav izslēgts, ka šis uzņēmums varētu interesēt vien kādai ES neesošas valsts kompānijai, kam citādāk iekļūt Eiropas gaisa telpā ir stipri vien pagrūti.

Un vēl… Tiešām nenāktu par skādi, ja valdība beidzot sāktu runāt sāktu runāt skaidru valodu nakts laikā. Tas tomēr ir tāds nelāgs paradums - visu dienu aprobežoties ar frāzēm «domāsim», «vērtēsim», «gaidīsim», un tamlīdzīgiem neko neizsakošiem izteicieniem, lai nakts aizsegā it kā gluži negaidot nonāktu pie reālā lēmuma, kā tas notika ar jau minēto airBaltic pārņemšanu un šo to citu.