Teju vai viens no šā gada vēsturiskākajiem brīžiem Latvijā - valdība ir pieņēmusi lēmumu par 2012. gada valsts budžeta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā. Ņemot vērā, ka šis process tiek veikts decembra sākumā, ir pietiekami pamatots iemesls uzskatīt, ka jaunā budžeta gala variants tiks apstiprināts vēl šogad, un jaunais gads nebūs jāsāk totālā neziņā, un šis fakts nenoliedzami ir vērtējams pozitīvi. Tomēr nevar teikt, ka valdība būtu strādājusi tā, lai neziņas nebūtu vispār, par ko liecina viena otra visnotaļ mulsinoša prognoze, vēlamo uzdodot par esošo. Vispirms jau interesanta ir valdības pieeja, plānojot 2,5% IKP izaugsmi situācijā, kad kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija šo skaitli ir pazeminājušas, un pat tādas ekonomiski spēcīgas Eiropas valstis kā Vācija un Francija diez ko necer uz IKP pieaugumu, kas būtu lielāks par 1%. Šajā kontekstā nevajag aizmirst, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanās tiek balstīta uz eksporta pieaugumu. Ņemot vērā, ka mūsu populārākajos eksporta tirgos ekonomikas izaugsmes prognozes ir visnotaļ piesardzīgas, rodas iespaids, ka valdības plānos ir visai apjomīgs eksporta kāpums uz kādu līdz šim vēl nezināmu valsti vai pat planētu. Uzmanību nevar nepievērst arī faktam, ka mūsu politiķi, runājot par problēmām, kas saistītas ar Latvijas Krājbankas krahu, ir burtiski ieciklējušies uz vienu vienīgu frāzi - uz valsts tautsaimniecību tas iespaidu neatstās… Tikai paralēli tam starptautiskie naudas aizdevēji vilcinās ar savu akcepta došanu jaunajam valsts budžeta projektam, jau tiek ziņots par problēmām ar finansējuma gūšanu no jaunajiem fotoradariem, Lietuvas valdība ir samazinājusi IKP izaugsmes prognozi tieši pēc Snoras bankas kraha, kas, starp citu, ir Krājbankas mātes kompānija utt. Plus vēl jāņem vērā, ka Latvijas valdība ir pārliecināta - nākamā gada budžets tiks konsolidēts par 156,1 miljonu latu, bet aizdevēji nav gatavi atzīt vairāk par 125 miljoniem latu. Šis fakts lielā mērā sasaucas ar valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas atzinumu, ka nākamā gada budžeta konsolidācijā ir daudz fiktīvu samazinājumu. Proti, nereti tēriņi nemaz netiek samazināti, bet tie vienkārši tiek pārnesti par gadu uz priekšu vai atpakaļ. Tas viss liek domāt, ka patieso 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas ainu mēs vēl nemaz neesam redzējuši, un mums nāksies piedzīvot nepilnu gadu senu vēsturi, kad drīz pēc jaunā gada budžets atkal jau tika vērts vaļā, lai veiktu papildu konsolidāciju vairāku desmitu miljonu latu apmērā. Citiem vārdiem sakot, šis budžeta projekts ļoti lielā mērā atgādina liela izmēra cilvēka vēlmi ielīst apģērbā, kas ir piecus izmērus par mazu, turklāt ar pārliecību, ka jau nākamajā brīdī tas neizjuks pa vīlēm. Protams, ir labi, ka līdz šim zināmos konsolidācijas pasākumus ir izdevies veikt, griežot pa drusciņai no visa, nevis, piemēram, kārtējo reizi brutāli ceļot PVN likmes, tomēr varam tikai zīlēt, uz kā rēķina gan varētu notikt papildu konsolidācijas pasākumi, turklāt jau pēc dažiem mēnešiem.