Valdība pasažieru vilcienu iepirkumu varētu skatīt 2012. gada sākumā, kad juridiski būs bei­dzies CAF iesniegtā piedāvājuma derīguma termiņš

Tāds scenārijs var kļūt par realitāti, ja piepildīsies Ministru prezidenta preses konferencē sacītais par iespējamo termiņu, kad valdībā atkārtoti varētu tikt izskatīts jautājums par 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu jaunu dīzeļvilcienu iepirkuma konkursu un līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju CAF.

Pēc DB rīcībā esošās neoficiālās informācijas, CAF šo piedāvājuma termiņu gan varētu pagarināt, tomēr vai Spānijas kompānija nebūs nogurusi no Latvijā valdošās ažiotāžas ap šo konkursu un turpinās sacīksti ar konkursa pēdējā kārtā nestartējušo (neiesniedza savu piedāvājumu) Stadler, kurš pārsūdzējis Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu atļaut Pasažieru vilcienam (PV) slēgt līgumu ar CAF. Paredzēts, ka decembra nogalē arī tiesa varētu izskatīt šo sūdzību un pieņemt kādu lēmumu. Tā kā paredzēts iegādāties ne tikai jaunus vilcienus, bet arī nodrošināt to apkopi nākamos 30 gadus, tad arī summa, par ko notiek cīņa, ir iespaidīga - nedaudz vairāk par 610 milj. eiro.

Astoņi nosacījumi

«Valdība uzstādīja septiņus astoņus nosacījumus, pēc kuru izpildes PV atgriežas valdībā ar ziņojumu, un tad Ministru kabinets, iespējams, neiebildīs pret līguma parak­stīšanu,» uzsvēra satiksmes ministrs Aivis Ronis. Viņš solīja, ka MK protokollēmums būs publiski pieejams, kaut arī ziņojumam ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

«Tie ir dažādi nosacījumi, - jānovērš iespējamie riski dažādu Eiropas Komisijā iesniegto sūdzību dēļ, jānodrošina pilnīga atbilstība tehniskajām specifikācijām, jānodrošina juridisko risku novēršana, jāsaprot, cik daudz no šiem pasūtījumiem tiks veikti Latvijā (iepriekš publiskotā informācija liecināja, ka 63% no kopējā darbu apjoma, kas radīs simtiem jaunu darba vietu un nodokļus valsts makā) un kāds tas izskatās no finansiālā aspekta,» skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Viņaprāt PV valde ar saviem argumentiem nav spējusi pārliecināt valdību. «Tiklīdz būs izpildīti šie nosacījumi, tā PV dod ziņojumu valdībai un valdība neiebildīs pret līguma slēgšanu,» uzsver A. Matīss. Viņaprāt, lielākais risks, steigā pieņemot lēmumus, varētu būt lēšams simtu miljonu Ls apmērā, kas vēlāk gultos kā slogs uz valsts budžeta, ja EK šos riskus uzskatīs par pamatotiem un faktiski samazinās vai pat nepiešķirs plānoto finansējumu - 100 milj. Ls. «Galīgais valdības lēmums ir atkarīgs no tā, vai PV spēs nodrošināt prasību izpildi, piemēram, līgumprojekta tekstam vārds vārdā ir jāatbilst tam tekstam, kāds bija konkursa specifikācijā un nekādi izņēmumi un atkāpes būt nedrīkst, šo vilcienu uzturēšanai 30 gadu laikā jābūt ekonomiski pamatotai un jāsamazina kopējās izmaksas - tās nedrīkstētu būt aug­stākas, nekā tās ir līdz šim,» tā A. Matīss. Viņš uzsvēra, ka jauni vilcieni ir vajadzīgi, tikai šie riski ir jāsamazina. «Centīsimies maksimāli īsā laikā sniegt valdībai atbildes uz to interesējošajiem jautājumiem,» uzsvēra PV valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds.

Kritizē valdi

Esošā situācija rada jautājumus par PV valdes kompetenci, preses konferencē žurnālistiem atzina V. Dombrovskis. Premjers arī norādījis, ka neskaidrību esot daudz, turklāt mainoties arī iesniegtie aprēķini. Taču viņš izvairījās no DB jautājuma par Satiksmes ministrijas kompetenci, vien atkārtojot jau iepriekš minētos PV valdei dotos uzdevumus, kuru izpilde Satiksmes ministrijai jānodrošina.