Brīdī, kad sākas runas par nākamā gada valsts budžetu, no Finanšu ministrijas un Saeimas Budžeta komisijas puses burtiski izstaro apskaužams optimisms par nākotnes perspektīvām.

Proti, budžeta deficītam izdosies ierakstīties 2,5% rāmjos, Latvijas ekonomikas izaugsme gaidāma 2,5% apmērā, un atšķirībā no iepriekšējās pieredzes nekāda papildu konsolidācija vairs nebūšot vajadzīga, jo tāpat jau esot sakonsolidēts viss iespējamais ar pieklājīgu rezervi. Vispār skaisti! No sirds gribētos, lai minēto institūciju prognozes izrādītos reālas, un tieši tā viss arī notiktu. Jāteic pat vairāk - minētais scenārijs droši vien apmierinātu lielāko daļu mūsu valstī strādājošo uzņēmēju. Ir gan kāda problēma…

Diemžēl šajā sakarā pastāv arī citādi, pat pretēji viedokļi, kuriem pievienojas arī DB. Piemēram, starptautiskā reitingu aģentūra Fitch ir samazinājusi Latvijas ekonomikas attīstības prognozi no pozitīva uz stabilu. Protams, var teikt, ka paļauties uz šādu aģentūru vērtējumu ir visai naivi, kaut vai ņemot vērā, ka faktiski neviena no tām pirms dažiem gadiem nekādi nespēja prognozēt ne gaidāmo globālo ekonomikas krīzi, ne arī to, kuras valstis tajā cietīs visvairāk. Taču interesants skatījums uz nākamā gada valsts budžetu ir arī pašmāju Latvijas Bankai (LB), kas ne vien uzskata, ka ekonomikas izaugsme nav gaidāma tik rožaina, kā to plāno valdība, bet arī skaidri ir paziņojusi - lai panāktu, ka budžeta deficīta līmenis noturētos plānoto 2,5% līmenī, jau martā vai aprīlī būs nepieciešams veikt papildu konsolidācijas pasākumus. Un šeit jau situācija ir nedaudz citādāka - tieši LB savulaik pietiekami ātri brīdināja par kļūmaino «gāzi grīdā!» politiku, aicinot nevis negausīgi ņemt kredītus, bet gan veikt uzkrājumus. Var sanākt, ka šobrīd apzināti vai neapzināti tiek radīts dokuments - valsts budžets, kas jau tūlīt pēc Jaunā gada svinībām būs jāver vaļā, lai to turpinātu konsolidēt jeb, izsakoties precīzāk, griezt. Šeit rodas pāris būtiski jautājumi. Pirmkārt, kāpēc gan nav iespējams uzreiz izstrādāt tādu budžetu, kurš būtu derīgs visam gadam, nevis tikai pirmajiem pāris mēnešiem? Parlamenta vēlēšanas taču bija šogad un cerams, ka nākošgad mums nenāksies vēlēt 12. Saeimu - tātad politiķiem tā īsti vēl nav nepieciešamības vēlētāju acīs uzburt labāku situāciju, nekā tā patiesībā ir. Reāla budžeta izstrāde ļautu uzņēmējiem skaidrāk prognozēt savu darbu vismaz viena gada ietvaros, nevis kārtējo reizi dzīvot mūžīgā neziņā par to, kādus pārsteigumus valdība būs vai nebūs radījusi vēl kādas nakts piesegā. Otrkārt, varētu vismaz ļaut noprast… Ja tiešām papildu konsolidācija ir gaidāma, uz kā rēķina tā varētu notikt?! Iespējams, atbildes uz šiem jautājumiem ļautu arī noprast, kāds īsti ir reālais gaidāmais Latvijas ekonomikas izaugsmes līmenis. Bet vismaz pagaidām jauno budžetu acīmredzot jau var uzskatīt par kārtējo nekvalitatīvās likumdošanas paraugu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tā turpinot, drīz varēsim veidot šādu dokumentu kopotos rakstus.