Klasificēta informācija un iztrūkstoši pierādījumi - tādi izrādījušies raksturojošie termini tam, kāpēc Valda Dombrovska valdība ir nolēmusi nepieteikt Latvijas valsts īpašumtiesības uz naftas vada Polocka-Ventspils bufernaftu. Pats fakts, ka valsts ar vieglu roku var atteikties no kaut kā, kas var nest labumu, ir absurds. Vēl vairāk šā pasākuma bezjēdzīgumu pastiprina fakts, ka nākamā gada budžetu paredzēts konsolidēt aptuveni par 150 miljoniem latu, bet aptuvenā tehnoloģiskās naftas vērtība tiek lēsta aptuveni 50 miljonu latu vērtībā. Protams, ir lietas, kuru kontekstā kāda no iesaistītajām pusēm laika gaitā konstatē, ka tai vai nu nav taisnība, vai arī spēki ir par vārgiem, lai būtu vismaz kaut kādas izredzes uzvarēt, un tāpēc labāk netērēt spēkus bezjēdzīgai cīņai. Tomēr Ventspils bufernaftas gadījums ir vismaz dīvains. Proti, lēmums pat savu tiesību nepieteikšanu ticis pieņemts slēgtā valdības sēdē, turklāt tā saucamās kompetentās darba grupas sastāvs, kura faktiski ir izšķīrusi 50 miljonu likteni, ir juriskonsultu līmenī. Citiem vārdiem sakot, sabiedrībai nav tiesības zināt, kāpēc valdība ir atteikusies no cīņas par 50 miljoniem latu. Ir saprotams, ka noteiktai daļai informācijas katrā valstī jābūt klasificētai, tomēr šajā gadījumā vairāk gan izskatās, ka zem šifra «klasificēts» ir pabāzta informācija, kuras saturs varētu būt neērts vienai vai otrai personai. Piemēram, netiek slēpts, ka nepieciešamie dokumenti šīs naftas sakarā neesot atrodami ne Privatizācijas aģentūrā, ne Valsts īpašumu fondā, ne arhīvos, un vispār nevienam neesot ne jausmas, kur tie ir palikuši. Normāli jau būtu, ja par jebkuru dokumentu tiktu noteikta kāda noteikta persona kā atbildīgā. Vienkārši sakot, persona, no kuras var prasīt atbildību, ja nu ar svarīgo dokumentu kaut kas nelāgs notiek. Bet izskatās, ka arī šāda opcija Latvijas valstī diez ko nav paredzēta. Tātad viens variants, kāpēc valdība varētu būt atteikusies, ir cilvēciska nolaidība, kuras rezultāts vairs neļauj pilnvērtīgi cīnīties par savām tiesībām. Zīmīgs gan ir arī fakts, ka minētā bufernafta atrodas SIA LatRosTrans naftas vadā, kuras vadītājs šobrīd ir labi pazīstamais uzņēmējs Oļegs Stepanovs, kurš savukārt ir viens no pie varas esošā politiskā spēka Vienotība finansiālajiem atbalstītājiem. Visticamāk, tā ir tikai sagadīšanās, bet vienalga interesanti… Jebkurā gadījumā notiekošais šajā jomā liek domāt par diezgan pamatīgu Latvijas valdības bezzobainību. Kad vajag pacelt nodokļus vai nogriezt finansējumu, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumiem kardioloģijā, visi izliekas par reāliem speciālistiem makroekonomikas sfērā. Savukārt, kad vajag nopietni pastrādāt, pieaicinot starptautiska līmeņa juristus ar nepieciešamo pieredzi noteiktās lietās (nevis tikko no skolas sola atnākušus puišus, kas galvenokārt māk paprasīt lielu honorāru), un ieguldīt šajā procesā gan darbu, gan laiku, izrādās, ka vieglāk ir pacelt ķepiņas gaisā un atsaukties uz ārkārtīgi klasificētu informāciju.