Mūžīgā trauksme ar labvēlīgām beigām - aptuveni tā varētu raksturot nu jau faktiski aizejošo gadu. Jau sākot no pavasara, šis gads ir radījis vienu pārsteigumu aiz otra, neļaujot sūdzēties par garlaicību ne Latvijā, ne Eiropā kopumā. Laikam jau kā pirmais ārkārtas notikums ir jāmin Valda Zatlera solis, kad viņš savu gana neizteiksmīgo prezidentūru noslēdza ar pamatīgu kulmināciju - Saeimas atlaišanas rosināšanu. Tauta iespēju parādīt politiķiem «īsto vietu» nelaida garām, tādējādi nodrošinot arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas un diezgan pamatīgu politiskās elites maiņu. Tas gan nepalika bez sekām. Piemēram, līdz ar jaunās valdības darba sākumu faktiski tika uzlikta kārtīga bremze vairākus simtus latu vērtajam pasažieru vilcienu iepirkuma konkursam. Nu, acīmredzot šai koalīcijai ir citas intereses, bet nav vēl izdevies uzminēt - kādas. Protams, arī šis gads ir pagājis valsts budžeta konsolidācijas jeb, latviski izsakoties, griešanas zīmē, sadārdzinot gan energoresursus, gan plaša patēriņa preces mazumtirdzniecībā. Turklāt līdz pat gada beigām tika saglabāta laba teatrāļa cienīga intriga attiecībā uz to, kāds tad īsti būs nākamā gada budžets. Izrādījās gan, ka rezultāts diez ko neatpalika no iepriekšējām reizēm - budžeta veidotāji kā parasti samelojās, ka nodokļus necels, bet tomēr pacēla. Savukārt, gadam jau ejot uz beigām, tika sarīkots pamatīgs šovs banku sektorā. Vispirms kāda Lielbritānijā dzīvojoša Krievijas izcelsmes avantūrista dēļ «pa burbuli» nogāja Latvijas Krājbanka, radot lielas rindas pie bankomātiem, kā arī Citadele banka filiālēs. Bet nedaudz vēlāk tika piedzīvots svētdienas vakars, kad daļa tautas sastājās rindā teju pie visu banku bankomātiem, lai izņemtu sev piederošo naudu no Swedbank, un netiek izslēgts, ka šīs ažiotāžas vaininieki varētu būt meklējami turpat, kur Krājbankas likteņa izšķīrēji. Tiesa, naudu jau pāris dienas vēlāk cilvēki sāka atlikt bankomātos, tādējādi razdami iemeslu vēl reizi šajā gadā izbaudīt kopības sajūtu, stāvot rindā pie bankomātiem. Kopējā banku epopejas bilance - viena kritusi banka, pa-tricināta lielākā banka Latvijā, un zaudēts gana ienesīgs amats FKTK vadītājai Irēnai Krūmanei. Kā redzams, gads ir bijis gana jestrs, it īpaši jau ņemot vērā, ka, ieslēdzot katru reizi televizoru, varēja uzzināt ne tikai par jau minētajām problēmām, bet arī to, kā parādos slīkst Eiropas dienvidu daļas valstis, tādējādi radot problēmas visai eirozonai, kurā Latvija gatavojas stāties jau 2014. gadā. Jāatzīst, ka uz tā visa fona mūsu valsts ekonomika ir noturējusies salīdzinoši labi. Gads Latvijā ir bijis stabils ar nelielu tendenci uz izaugsmi. Protams, jāpiekrīt, ka runa ir par izaugsmi no drupu stadijas līdz pāris centimetru pieaugumam. Tomēr, ņemot vērā visus piedzīvotos satricinājumus un faktu, ka politiķi apmēram pusgadu veltīja varas dalīšanai, nevis kaut cik normālam darbam, jāteic, ka mūsu uzņēmēji ir spējuši veiksmīgāk nekā iepriekšējos gados risināt savas problēmas, gan kuļoties laukā no zaudējumiem, gan arī kāpinot eksporta rādītājus.