Aizejot kārtējam gadam, allaž ir bijusi vēlme saprast vai vismaz nojaust, kādas pārmaiņas nesīs turpmākie 12 mēneši. It īpaši jau ņemot vērā, ka dažādos līmeņos 2011. gads Latvijā ir ticis raksturots kā izaugsmes periods. Protams, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu jeb tā sucamajiem treknajiem gadiem, piedzīvotā izaugsme ir stipri vien niecīga, bet droši vien tie ir stipri vien nesalīdzināmi lielumi. Jau nākamajā gadā, sagaidot 2011. gada kopējos ekonomiskās attīstības rādītājus, droši vien radīsies sajūta, ka Latvija ir pilnībā izrāpusies no krīzes bedres un turpmākais ceļš vedīs stabili augšup. Proti, salīdzinot ar krīzes gadiem, šogad tiešām ir bijusi vērojama zināma izaugsme. Arī nākamā gada pirmais ceturksnis būs ar gana pozitīvu tendenci, ko gan radīs nevis straujš ekonomikas pieauguma turpinājums, bet drīzāk gan šā gada panākumu inerce. Jāņem vērā, ka, tieši sākot ar nākamo gadu, pasaule izjutīs gan ASV ekonomikas samazināšanās, gan arī eirozonas parādu krīzes sekas. Fakts, ka daļa eirozonas slīgst dziļā krīzē, nevar neatstāt nopietnas sekas, turklāt Eiropas valstu ekonomisti prognozē, ka situācijā, kad būs iespējams runāt par kaut cik reālu izaugsmi, šīs zonas valstis varētu atgriezties agrākais 2013. gadā. Vienkārši sakot, pietiekami daudzās ekonomiski ietekmīgās valstīs tiks mēģināts īstenot konsolidācijas procesus, kas būs līdzīgi tiem, ko pēdējos dažus gadus ir piedzīvojusi Latvija. Šādi procesi nenovēršami ietekmēs visu pasauli, un, domājams, visi beidzot ir aptvēruši, ka Latvijas attīstība ir ļoti cieši saistīta ar notikumiem citās ekonomikās. Tas nozīmē, ka, jau sākot ar nākamā gada otro ceturksni, situācija varētu kļūt saspringtāka, bet attīstības tempi ir prognozējami mērenāki. Divi lielākie prognozētāji mūsu platuma grādos šajā sakarā droši vien ir Ministru kabinets un Latvijas Banka, no kuriem viens nākamgad ekonomikas izaugsmi paredz 2,5%, bet otrs - ne vairāk par 1% no IKP. Jāatzīst, ka tuvāk realitātei acīm redzami ir Latvijas Banka. Mūsu valsts ekonomikas attīstība pēdējo gadu laikā ir mērķtiecīgi virzīta uz eksporta veicināšanu, kas arī ir izdevies. Tomēr, ņemot vērā, ka pietiekami daudzi eksporta tirgi plāno samazināt savus tēriņus, būs jāspēj vienlaikus strādāt, nepalielinot darbību un meklējot arvien jaunus tirgus. Savukārt, runājot par iekšējo patēriņu, jāteic, ka tas diez vai pieaugs, ar ko būtu jārēķinās gan tirgotājiem, gan arī ražotājiem, kuru darbība ir orientēta uz iekšējo tirgu. Citiem vārdiem sakot - aizejošais ir bijis mērenas izaugsmes gads, un nākamā gada uzdevums būs noturēt līdz šim sasniegto tādā līmenī, kādā tas ir bijis pēdējo 12 mēnešu laikā. Tas nav viegls uzdevums, bet nav arī nekas neizdarāms. Turpmākā gada laikā svarīgākais ir spēt savlaicīgi un efektīvi reaģēt uz dazādiem pasaules ekonomikā notiekošiem procesiem, kā arī neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, piemēram, neapdomīgi neņemt jaunus kredītus vai sperot citus tamlīdzīgus soļus.