Ejot laikam, nereti var uzzināt dažādas visnotaļ interesantas lietas. Piemēram, to, ka Latvijā pastāv valdības lēmums, kas paredz, ka vides reklāmas stendus drīkst izvietot ne tuvāk par 25 metriem no ceļa zīmēm. Protams, var diskutēt, cik šāds lēmums ir pareizs vai nepareizs. Daļa taisnības droši vien ir reklāmas tirgus dalībniekiem, kuri apgalvo, ka Latvija, pieņemot šādu lēmumu, ir kārtējo reizi savā ziņā izcīnījusi pioniera statusu, jo neviens Eiropas Savienības (ES) normatīvs neko tādu neprasa. Tomēr jāteic, ka tas nav arī obligāti - ja vietējais likumdevējs uzskata, ka, piemēram, drošības apsvērumu dēļ šāds ierobežojums ir nepieciešams, nav nekādas vajadzības uzreiz pāršķirstīt visus iespējamos ES dokumentus, lai pārbaudītu - ir tajos kaut kas tāds atrodams vai nav. Turklāt jāatzīst, ka situācija ar drošību uz ceļiem nebūt nav tā spīdošākā - pie mums joprojām ir ļoti liels ceļu satiksmes negadījumu skaits, turklāt ar cietušajiem. Tāpat nevar teikt, ka visi Latvijā esošie ceļi un ielas būtu tiktāl nosētas ar ceļa zīmēm, ka reklāmas stendiem vietu vairs nu nekādi neatrast. Daudz interesantāks šajā stāstā ir pavisam kas cits - minētā valdības prasība ir spēkā jau kopš 2007. gada 1. janvāra, tātad - pilnus piecus gadus. Šobrīd ieinteresētie reklāmas tirgus dalībnieki sāk celt brēku, ka attiecīgā prasība tās izpildes gadījumā nelabvēlīgi ietekmēšot viņu biznesu. Tātad sanāk, ka piecus gadus neviena atbildīgā institūcija šo jautājumu vispār nav kontrolējusi. Te nav runa, piemēram, par pelēkajā ekonomikā strādājošu uzņēmumu, kuru vispirms vajag izskaitļot, pierādīt, ka tas šmugulējas ar nodokļu samaksu, kā arī veikt citas visnotaļ piņķerīgas lietas. Vides reklāmas stendi ir viegli atrodami, reizēm pat visai uzkrītoši objekti, kurus parasti mēdz izvietot tieši tur, kur ir vislielākā garāmgājēju vai autobraucēju koncentrācija. Ņemot vērā speciālistu apgalvojumu, ka normas ievērošanas gadījumā vajadzētu demontēt 75% šādu stendu, sanāk, ka principā tie ir atrodami teju uz katra stūra, un vienīgais, ko būtu vajadzējis izdarīt kontrolējošajām iestādēm - izmērīt reklāmas stendu attālumu līdz tuvākajai ceļa zīmei, un to māk pat pamatskolas beidzēji. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā bieži tiek runāts par strukturālajām reformām, funkciju auditiem un citām mūsu valsts gadījumā visai sarežģītām lietām. Taču acīm redzami ir tas, ka par ļaunu nenāktu arī veikt likumdošanas ievērošanas auditu. Proti, konstatēt, kuri no valdības, Saeimas un droši vien arī pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem vispār tiek pildīti. Pretējā gadījumā veidojas neracionāla un pat muļķīga situācija - tādu vai citādu iemeslu dēļ tiek pieņemts kāds lēmums, bet tie, uz kuriem konkrētais normatīvais akts attiecas, neliekas ne zinis, jo tāpat neviens tam nepievērš uzmanību. Protams, bieži ir dzirdēts, ka Latvijā dažādi plāni un vīzijas visbiežāk ir domātas tam, lai tūlīt pēc pieņemšanas noliktu skapja dziļākajā plauktā un vairs neliktos ne zinis, bet ir skumji, ja tas attiecas arī uz likumiem.