Latvijas politiķiem laiku pa laikam izdodas teju vai pārspēt pašiem sevi, un to var attiecināt arī uz mūsu valsts pozīciju jaunā Eiropas Savienības (ES) līguma sakarā. Proti, pagājušās nedēļas nogalē Saeimas Eiropas lietu komisija ir apstiprinājusi pozīciju par jauno līgumu, kas paredz pastiprinātu ekonomisko savienību. Nenoliedzami ir skaidrs, ka nepieciešams gan jauns ES līgums, gan arī efektīvāks tā izpildes kontroles mehānisms, atzīstot, ka līdzšinējais modelis lielā mērā ir cietis sakāvi. Nav noslēpums, ka dažādus kritērijus viena daļa ES valstu ievēro vairāk vai mazāk apzinīgi, otra - kā sanākt, un tad vēl ir arī Grieķija. Problēma galvenokārt slēpjas faktā, ka brīdī, kad vienas dalībvalsts ekonomikā sākas nepatikšanas, to izjūt arī visas pārējās ES valstis. Tātad ir vajadzīgs jauns līgums - par to šaubu nav! Bažas toties rada Latvijas likumdevēju attieksme pret jaunpieņemamo dokumentu. Vispirms jau interesants ir fakts, ka valdībā un minētajā parlamenta komisijā pagājušajā nedēļā apstiprinātās pozīcijas saturam ir ierobežotas pieejamības statuss. Vienkārši sakot, tas ir slepens. Totāls absurds! Jāatgādina, ka, laikā kad tika lemts par ES paplašināšanu, tai pievienojot vēl 10 valstis, tostarp Latviju, piemēram, Īrijā tika rīkots referendums, lai noskaidrotu, vai tās pilsoņi piekrīt šādai notikumu attīstībai. Vēl jo vairāk - tā kā sākotnēji īru balsojums bija pret ES paplašināšanu, pēc pirmā referenduma tika veikts skaidrojošais darbs, bet pēc tam sarīkota vēl viena nobalsošana. Arī Latvijā pēdējo gadu laikā referendumu rosināšana ir kļuvusi par tādu kā modes lietu, savukārt jautājums, kas ilgtermiņā var ietekmēt visu valsti, tās iedzīvotājus un tautsaimniecību, ir ierobežotas pieejamības informācija. Tomēr ar to vien šis absurda teātris nemaz nebeidzas. Minētajā Saeimas komisijas sēdē pie deputātiem viesojies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš iepazīstinājis viņus ar slepeno valdības pozīciju par jauno ES līgumu, starp citu, uzsvēris, ka paša līguma teksts ik nedēļu vairākas reizes tiekot mainīts. Lūk, šajā brīdī rodas ļoti loģisks jautājums - par ko vispār Latvijas valdībai un arī attiecīgajai Saeimas komisijai ir formulēta pozīcija?! Šis farss lielā mērā atgādina situāciju, kāda bija izveidojusies savulaik tā saucamajos treknajos gads, kad valdība pieņēma pirmo inflācijas apkarošanas plānu un pasludināja to par slepenu. Tie, kas šo dokumentu bija redzējuši, neoficiālās sarunās atzina, ka slepenības statuss tam noteikts tāpēc, lai sabiedrība neuzzinātu, ka nekā prātīga tajā nav. Tādējādi nevar izslēgt, ka arī Latvijas valdības pozīcija par ES jauno līgumu ir slepena tāpēc, ka politiķi ir apstiprinājuši pozīciju tam, kas joprojām mainās ar intensitāti vairākas reizes nedēļā. Šāda veida dokumentam ir jābūt simtprocentīgi skaidram, kārtīgi izdiskutētam, valsts tautsaimniecībai pieņemamam un tikai tad valsts par to var paust kādu nostāju. Un nekādā gadījumā ne slepenam! Savukārt vismaz pagaidām notiekošais atgādina slepena viedokļa paušanu par kaķi maisā.