Likumdevējs būs spiests labot savu brāķi
Iespējams, Latvija ir teju vai vienīgā valsts pasaulē, kur pirms maksātnespējas pasludināšanas nav paredzēta parādnieka analīze
To rāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (LSMPAA) pētījums. «Nezinu nevienu citu valsti, kurā pirms maksātnespējas pasludināšanas nav paredzēta parādnieka aktīvu un bilances vērtēšanas procedūra, ne administratora iecelšana, ne parādnieka mantas apķīlāšana,» tā LSMPAA valdes priekšsēdētāja Agnese Strode. Viņa norāda, ka citu valstu normatīvajos aktos tiesai ir piešķirtas plašākas iespējas lemt par maksātnespējas procesa uzsākšanas lietderību, jo tiesa vērtē parādnieka vai kreditora maksātnespējas pieteikumā minēto maksātnespējas pazīmi kopsakarā ar citu tai pieejamo informāciju par parādnieka finansiālo stāvokli, nevis pasludina maksātnespējas procesu, konstatējot tikai pieteikumā minēto maksātnespējas pazīmi. Latvijā ir atvieglota paša parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas un maksātnespējas procesa pasludināšanas kārtība, jo parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumā ir tikai jānorāda maksātnespējas procesa pazīme, bet pieteikumam nav jāpievieno pierādījumi, kas apstiprina pazīmes esamību.
Nedzirdēja brīdinājumu
«Palink, kas ir liels uzņēmums ar ārvalstu kapitālu, maksātnespējas lieta tagad parāda to, par ko 2009. un 2010. gadā runāja sakarā ar jaunā Maksātnespējas likuma normām - atteikšanos no bilances testa - un par ko brīdināja asociācijas biedri, taču ne minētā likumprojekta izstrādes darba grupa, ne Tieslietu ministrija, ne arī Saeimas vairākums šos brīdinājumus nesadzirdēja vai nevēlējās tajos iedziļināties,» uzsver A. Strode. Speciālisti jau brīdināja par iespējamām sekām tam, ka tiesa nevērtēs parādnieka reālo finansiālo stāvokli, bet gan tikai to, vai maksātnespējas pieteikums atbilst prasībām. «Par to, ka tiesas rīcībā, lemjot jautājumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, nebūs pietiekamu pierādījumu objektīva lēmuma pieņemšanai, jo maksātnespējas procesa administrators ir atbrīvots no pienākuma sagatavot un iesniegt tiesai pārskatu par parādnieka stāvokli, Saeimas Juridisko komisiju brīdināja arī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa,» zina teikt A. Strode. Viņasprāt, tieši Palink lietas dēļ likumā būs jāparedz norma, kas administratoriem liks sniegt tiesai slēdzienu par to, vai, izvērtējot operatīvo parādnieka finansiālo stāvokli, tam ir maksātnespējas problēmas vai tomēr nav.
Izstrādājot un pieņemot šobrīd spēkā esošo Maksātnespējas likumu, tajā apzināti netika ietverta kārtība, atbilstoši kurai administratoram bija jāiegūst un jāiesniedz tiesā dati par parādnieka finanšu stāvokli, norāda zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns. «Ar jauno likumu tika likvidēta iespēja tiesai objektīvi izvērtēt to - ir vai nav parādnieks maksātnespējīgs, pirms tā izlemj kreditora iesniegto pieteikumu par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu,» viņš secina, piebilstot, ka šobrīd tie paši juristi, kas savā laikā strādāja pie likuma izstrādes, norāda uz tā nepilnībām.
Ir arī citi iebildumi
«Jautājumu, par ko diskutēt Maksātnespējas likuma grozjumu sakarā, ir daudz,» uzsver A. Strode. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka jautājums ir par maksātnespējas depozītu un tā apmēru. «Var jau visu laiku apgalvot, ka administratori nav mierā ar jaunā likuma normām, taču Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt maksātnespējas depozīta pamatotību vērsās Rīgas apgabaltiesa, jo uzskata, ka tādējādi tiekot ierobežotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu,» skaidro A. Strode. Viņa atgādina, ka maksātnespējas procesu skaita kritums statistikā ir saistīts ne tik daudz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, bet gan ar to, ka vienam no lielākajiem maksātnespējas pieteikumu iesniedzējiem - «sanitāram» VID - pēc likuma jāmaksā šāds depozīts.
Ir vai nav strīds
Problēma ir tā, kā nošķirt īstu maksātnespēju no strīda, kur tiek mēģināts piedzīt parādu, vai mēģinājuma izrēķināties ar konkurentu, secināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Tas saistīts ar to, ka parādu piedziņa Latvijā ir pārlieku gara. Likums nosaka, ka strīdus gadījumā maksātnespējas pieteikums būtu noraidāms. Kā viens no iespējamiem risinājumiem, lai nepieļautu iespēju, ka dažu tūkstošu dēļ ir iespējams pasludināt par maksātnespējīgu uzņēmumu ar simtiem miljonu apgrozījumu, tika piedāvāta daļēja bilances testa atjaunošana uzņēmumiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Savukārt, lai novērstu interešu konfliktu, bilances testu veiktu nevis administrators, bet, piemēram, zvērināts revidents, par kura pakalpojumiem maksātu kreditors. Nevar pieļaut administratora interešu konfliktu, ka viņš pats vērtē - ir vai nav maksātnespēja, pats sniedz prasību tiesai, pats vada šo procesu, pats pārdod aktīvus, pats gūst no tā ienākumus, uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) konsultants Kazimirs Šļakota.
Rūgti augļi
«Tagad visi var izjust jaunā Maksātnespējas likuma, kuru sagatavoja cilvēki bez praktiskā darba pieredzes, rūgtos augļus un secināt, kāds remonts šajā normatīvā ir nepieciešams,» tā uz jautājumu par situāciju ar Palink lietu atbild viens no aktīvākajiem Maksātnespējas likuma kritiķiem - maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Viņaprāt, agrāk izteiktās prognozes sākušas ļoti ātri piepildīties. «Interesanti pavērot, ka tagad tie, kuri aktīvi aizstāvēja normu, ka tiesa bez jebkāda parādnieka vērtējuma pasludina tā maksātnespēju, šobrīd sēž klusu un faktiski spiesti atzīt savu fiasko,» tā M. Sprūds. Viņš atgādina, ka maksātnespējas process ir sava veida parādu piedziņas instruments. «Varbūt tas nav nemaz tik slikti, ka maksātnespējas pieteikšana ir sava veida kontroles mehānisms par to, vai tas ir patiesi maksātspējīgs?» retoriski jautā M. Sprūds. Viņš uzskata, ka lielai kompānijai tādējādi būtisks kļūst arī mazs parāds, kuru līdz tam varēja pat neatzīt. «Domāju, ka pašreizējā situācijā Maksātnespējas likumā būtu jāparedz, ka tiesa, pasludinot parādnieku par maksātnespējīgu, dod laiku - vienu dienu - parāda samaksai, kuru veicot tiesas nolēmums nestātos spēkā,» ierosina M. Sprūds. Viņš uzskata, ka tas būtu pēdējais salmiņš, lai glābtos no maksātnespējas pasludināšānas.
Iedarbīga recepte
«Ja parādnieks uzskata, ka ir strīds par parādu ar kreditoru, tad tas vēl nenozīmē, ka tieši tāpat domās arī tiesa; tā ir tikai iespēja 50:50, ka tiks pasludināta parādnieka maksātnespēja, un tas ir augsts risks,» brīdina M. Sprūds. Viņš iesaka lieki neriskēt un rīkoties piesardzīgi. «Parādnieks samaksā kreditoram prasīto parādu, kuru neatzīst, taču vienlaikus iesniedz prasību tiesā par netaisnas iedzīvošanās parāda atprasīšanu, vienlaikus arestējot (bloķējot) kreditora kontu, kurā iemaksāts «parāds»,» recepti, kā rīkoties sarežģītā situācijā, rāda M. Sprūds.
Gaidīt nevar
Tautsaimniecība nevar gaidīt, tādēļ ir steidzamības kārtā jāpārskata likuma 57. pants, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks Austris Kalniņš. Tieši šis pants nosaka, ka viena no juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm ir tā, ka parādnieks - SIA vai a/s - «nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 3000 latu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pastā komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu».
Ierosināšanas stadijā kreditoru skaits nevar būt kritērijs, norāda A. Bērziņš. Tam piekrīt arī Latvijas komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota, paskaidrojot, ka sabiedrība būs visai radoša, lai apietu šo ierobežojumu. Tāpat arī uzņēmuma lielumam, viņaprāt, nav nozīmes, vai piemērot bilances testu vai ne. Savukārt iespēja vērsties Augstākajā tiesā un Ģenerālprokuratūrā nav pietiekama parādnieku tiesību aizsardzībai, tā viņš.