Konsolidācija divas reizes gadā - šāds scenārijs faktiski jau ir kļuvis par Latvijas finanšu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Pat neraugoties uz Latvijas Bankas (LB) atziņu, ka Valda Dombrovska valdības prognozes ir pārāk optimistiskas un šā gada budžetu nāksies konsolidēt vēl par 50 līdz 70 miljoniem latu, premjers un ministri uzstājīgi apgalvo, ka nekādas budžeta griešanas šogad vairs nebūšot. Tiesa, šajā Ministru kabineta pārstāvju retorikā der ieklausīties pamatīgāk un kļūs skaidrs, ka īstenībā jau ministru un LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča teiktais šajā sakarā teju vai sakrīt un faktiski vienīgā atšķirība ir izvēlētajos vārdos. Redz, Rimšēvičs skaidri pasaka - būs jāgriež! Valdības pārstāvji stāsta - neko negriezīsim, ja vien nebūs būtisku problēmu eirozonā… Bet problēmas eirozonā būs! Eirozonas finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers ir skaidri norādījis, ka eirozona tuvojas recesijai, bet vairāki citi eksperti ir nepārprotami norādījuši, ka runa ir nevis par to, būs vai nebūs Grieķijas bankrots, bet gan to, cik dienu vai nedēļas līdz tam vēl atlicis. Tātad Latvijas valdības teiktais «ja vien nebūs būtisku problēmu eirozonā» faktiski nozīmē, ka pēc diviem vai trīs mēnešiem mēs kādu rītu pamodīsimies un dzirdēsim paši savas valdības paziņojumu - sakarā ar sarežģījumiem Eiropas ekonomikā un to negatīvo efektu Latvijas valsts budžetā ir nepieciešams steidzami veikt jaunus konsolidācijas pasākumus… Ko Latvijā nozīmē «steidzami», mēs arī labi zinām - vienas nakts laikā. Tātad tagad svarīgi saprast nevis to - tiks vai netiks veikta šā gada valsts budžeta papildu konsolidācija, bet gan - uz kā rēķina tas notiks. Protams, ekonomiski gudri būtu panākt vajadzīgo efektu, beidzot realizējot strukturālās reformas - tā ir parādība, par kuru Latvijā daudz dzirdēts, bet tā pa īstam ir redzējuši tikai privātajā sektorā strādājošie. Taču tam vajag laiku, lai sagaidītu jelkādu fiskālo efektu. Turklāt bail iedomāties, kas notiks, ja valdība mēģinās kādu reformu radīt vienas nakts laikā. Vēl konsolidāciju var veikt, griežot izdevumus valsts aparātā, bet attiecībā uz šo opciju no valdības puses, visticamāk, atskanēs apgalvojumi, ka tādējādi varot ietaupīt nu tik maz, ka pat sākt ķēpāties nav jēgas. Tādējādi prātā nāk viena iespēja, ar kuras palīdzību, ātri uzlabot budžeta skaitļus savulaik jau ir izdevies gan Dombrovskim, gan arī iepriekšējam valdības vadītājam Ivaram Godmanim - PVN likmju pārskatīšana. Ne reizi vien taču kuluāros ir dzirdēts, ka PVN varētu tikt celts līdz 25%. Cerams, protams, ka šāds variants tomēr netiek izskatīts. Šā visa kontekstā galvenokārt nav skaidrs viens jautājums - kāpēc pašreizējā brīdī valdība vismaz publiski joprojām mēģina nākotni iztēloties rožaināku nekā citas institūcijas un eksperti. Cik zināms, šogad taču nav paredzētas nevienas vēlēšanas, vai arī kāds cits pasākums, pirms kura ir svarīgi uzpucēt savu publisko tēlu, mēģinot izcelt panākumus tautsaimniecības rādītāju uzlabošanā.