Referendumi pašvaldībās «apēdīs» naudu, bet potenciālie investori baidās, ka tas bloķēs ražošanas objektu būvniecību

Tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti. Domes bažījas par ietekmi uz finansēm un investīcijām.

Šlagbaums investoriem

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. «Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,» skarba savā vērtējumā ir vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem. «Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7 līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir «profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu», uzspiedīs savu viedokli pārējiem,» skaidro A. Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti «pret», bet pārējie neatnāks.

«Vai tā ir paredzēts valstī ieviest tiesisko paļāvību, ka, ja tu esi iegādājies īpašumu, kuram teritorijas plānojumā ir noteikts lietošanas mērķis un tu par to maksā nekustamā īpašuma nodokli, tomēr nevari realizēt biznesa ideju tikai tāpēc, ka 7-15% iedzīvotāju, kuri dzīvo novada pretējā galā, var nobalsot pret tavu ieceri ? Kālab gan tad bija vajadzīgs teritorijas plānojums - lai dotu cilvēkiem kārtējo ilūziju, ka viņu tiesības rīkoties ar īpašumu ir aizsargātas?» sašutusi ir A. Lancmane. Viņai šķiet, ka šī projekta mērķis ir nodrošināt, lai dzīvo stagnācija, un pašvaldības dome varēs izdabāt vēlētājiem. «Šādā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumam zūd jēga un tā vietā stājas iedzīvotāju iegribas,» tā A. Lancmane.

Kārtējais grābeklis

«Referendums pašvaldībās ir lieka naudas izšķiešana, jo ir taču daudz citu neatliekamu vajadzību, kam novirzīt naudu ,» tik skarbi ideju vērtē Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Armands Krūze. Viņš pat pieļauj, ka nemitīgā parakstu vākšanā par kārtējo referendumu dzīvos Jūrmala.

«Pašreizējā likumprojekta normas būs papildu administratīvais šķērslis iecerēto projektu realizācijai, un tas ir pretēji iecerētajai reformai jaunajā būvniecības likumprojektā, turklāt sadārdzinās un paildzinās būvniecību,» secina Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņaprāt, tādējādi samazināsies prognozējamība, jo nav vairs nekādas nozīmes un jēgas no apstiprināta teritorijas attīstības plāna.

Pašvaldību dilemma

Galvenās bažas ir par referenduma finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, var secināt no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītāja Andra Jaunsleiņa teiktā. «Vispirms būtu nepieciešams Satver-
smes tiesas atzinums, vai lieta, par ko ir ierosināts referendums, ir likumīga. Ja ir ierosināta kāda lieta, kas ietekmē pašvaldību budžetu, tad jābūt aprēķiniem, cik tā maksātu,» tā viņš. Nākamais ir jautājums par to, no kāda budžeta referendumu finansē. Ja finansējumam jānāk no pašvaldību budžeta (tā paredz likumprojekts), tad to būtu grūti organizēt gada vidū, bet faktiski varētu risināt nākamajā gadā. Savukārt, «ja tiek pieņemts lēmums par kādas lietas realizāciju, kam ir finansiālā ietekme, tad to var realizēt tikai tad, kad to var iestrādāt budžetā», un tas atkal nozīmē laika nobīdi, saka A. Jaunsleinis. «Var tikai apsveikt vēlmi veicināt plašāku iedzīvotāju iesaistīšanos pašvaldības darbībā,» secina Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Viņaprāt, nebūtu prāta darbs pārāk bieži paralizēt pašvaldības saimniecisko darbību, ja referendumu ierosināšanai nebūs noteikta pietiekami nopietna vēlētāju pārstāvniecība. Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks zina teikt, ka ir vairāki neskaidri jautājumi vai pat pretrunas ar spēkā esošajiem normatīviem, piem., būvniecības procesā, sabiedrisko apspriešanu organizēšanā. «Liepājas pašvaldību uztrauc arī likuma īstenošanas praktiskā puse - izmaksas un kādu jautājumu apzināta kavēšana, piemēram, kas saistīta ar infrastruktūras objektu attīstību, kādas ražotnes veidošanu, kas varētu radīt pilsētai tik nepieciešamās darba vietas,» tā viņš. Tāpat saimniecisku jautājumu politizēšanas dēļ referendumi varētu notikt nepārtraukti, kamdēļ nepieciešams konkretizēt, piemēram, referendumu tēmas, secina U. Sesks.

Domes nomaiņa

Par domes atlaišanu gan būs nepieciešams nobalsot vismaz 2/3 no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Bet referendumu par šo jautājumu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no pēdējās domes vēlēšanās balsstiesīgo vēlētāju skaita. Savukārt pārējie jautājumi tiks uzskatīti par atbalstītiem, ja, «par» būs nobalsojusi vismaz puse no referendumā piedalījušos skaita, bet referendumā kopumā būs piedalījusies vismaz puse no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Rosināt referendumu par šiem jautājumiem drīkstēs gan pati dome, gan pašvaldību vēlētāji, kuru minimālais nepieciešamais skaits gan atšķirsies, ņemot vērā pašvaldības lielumu. Domei būs jāatliek lēmuma pieņemšana par referendumā nodoto jautājumu, līdz būs zināmi referenduma rezultāti vai pieņemts lēmums par atteikumu to ierosināt. Ja kvoruma trūkuma dēļ referendums nebūs noticis, tad atkārtoti par šo jautājumu varēs lemt pēc gada.Ja jautājums netiks atbalstīts, tad par to varēs rīkot referendumu tikai nākamā domes sasaukumā.

Prasība - šķirot

«Uzskatu, ka viennozīmīgi ir nepieciešams dot pašvaldības iedzīvotājiem juridisku risinājumu, kā atlaist domi, ja esošais domes sastāvs nestrādā vai rīkojas pretēji lielākajai daļai pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Ierosinātāju skaita slieksnim tomēr būtu jābūt vismaz 30-50% no balsstiesīgajiem, lai par katru kādai iedzīvotāju grupai nepopulāru lēmumu nevarētu ierosināt domes atlaišanu,» domes atlaišanas iespējas vērtē advokātu biroja Lextal partneris Armands Jaunzars. Viņš gan kategoriski nepiekrīt referendumiem saistībā ar infrastruktūras objektiem un galvenais - publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus. «Uzskatu, ka tas radīs tikai vēl papildus birokrātisko slogu gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem,» savu nostāju pauž A. Jaunzars. Viņaprāt, esošie normatīvie akti (vispārīgie būvnoteikumi, likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu u.c.) jau tā dod iespēju visiem pēc kārtas pārsūdzēt, pamatoti vai nepamatoti, trešajām personām izdotus administratīvus aktus, kas padara ražošanas vai citu objektu būvniecību praktiski nerealizējamu, ja kādam uz to ir «zobs». «Uzskatu, ka no publiskajām apspriešanām būvniecības nozarē būtu jāatsakās vispār, nevis vēl jādod iespēja rīkot referendumus. Tas būtu pilnīgs absurds un pašvaldības līdzekļu izšķiešana.