Legāli strādājošie un visus nodokļus maksājošie uzņēmēji allaž ir cietuši no kontrabandas. Vismaz pēdējo divdesmit gadu laikā ir neiespējami nosaukt kaut vienu gadu, kad šī problēma nebūtu bijusi aktuāla. Savukārt krīzes apstākļos tā ir eskalējusies tik lielos apmēros, ka vienas otrs nozares gadījumā jau ir jārunā par legālās uzņēmējdarbības eksistenciālajiem jautājumiem, jo kontrabandas prece pārliecinoši ir guvusi virsroku. Protams, var teikt, ka pēdējā laikā atbildīgajām valsts institūcijām ir izdevies aizturēt vairāk kontrabandas preču, nekā iepriekšējos gados, bet domājams, tas ir vien tāpēc, ka arī pašu kontrabandas gadījumu ir neskaitāmas reizes vairāk. Līdz šim veiktos pasākumus robežas cauruma aizlāpīšanai drīzāk var nosaukt par nepietiekamiem, nevis pārmērīgiem. Šajā kontekstā teju vai fascinējoša ir pēdējā laikā neizsīkstošā polemika par to, vajag vai nevajag pierobežas iedzīvotājiem ļaut Latvijā ievest lielākus akcizēto preču apjomus. Ne vienā vien protestakcijā tiek uzsvērts, ka vajagot atgriezties pie iepriekšējās kārtības, kāda bija līdz šā gada sākumam, jo pretējā gadījumā «nabaga latgaliešiem» nav, no kā pārtikt. Klausoties dažādus izteikumus šajā sakarā, var rasties iespaids, ka pierobežas iedzīvotāji, kuriem ir paknapa iztikšana, dodas uz netālo Krieviju, lai tur par zemāku cenu sapirktu piena produktus, gaļu, maizi, un to visu notiesātu paši savās mājās. Realitāte ir daudz, teiksim tā, interesantāka - pie Saeimas ēkas tiek rīkota akcija, lai protestētu pret liegumu ievest salīdzinoši lielos daudzumos alkoholu, cigaretes un degvielu, lai šeit to visu nelegāli pārdotu, tādējādi «iegriežot» legāli strādājošam biznesam… Mēdz teikt, ka Amerika ir lielo iespēju zeme, bet patiesībā šo teicienu jau zināmu laiku vajadzētu attiecināt uz Latviju. Vispirms šeit ierodas nepilsonis no Krievijas, un mūsu varas iestādes pieļauj, ka viņam izdodas sarīkot referendumu, prasot, lai šeit būtu divas valsts valodas. Paralēli tam pie parlamenta ēkas tiek rīkotas akcijas, prasot atļaut vest ārvalstu preces un tās nelegāli tirgot. Nu, lai vēl kāds uzdrošinās apgalvot, ka Latvija nav īsteni demokrātiska valsts! Vairāk nekā 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā šobrīd ir oficiāli reģistrēti kā bezdarbnieki. Domājams, lielākajai daļai no viņiem ir visai grūti ar iztikšanu, tomēr nav iedomājama situācija (vismaz pagaidām), ka pie Saeimas stāvētu cilvēki ar prasību legalizēt zagšanu, jo pretējā gadījumā nav, ko ēst. Kā jau minēts, Latvijas gadījumā nav iespējams runāt par pārāk daudziem pasākumiem kontrabandas apkarošanā. Nenoliedzami būtu vēlams ieviest ievērojami vairāk tādu aktivitāšu, kas būtu vērstas pret kontrabandas preču ievešanu ar kravas auto furgoniem vai vilcienu sastāviem, nevis kasti Krievijas degvīna nobraukta vieglā auto bagāžniekā. Tomēr nedrīkst pievērt acis uz to, ka nereti sirdi plosošie saukļi par grūto dzīvi Latgalē faktiski ir mēģinājumi panākt atļauju arī turpmāk veikt nelikumīgu tirdzniecību.