Satversmes tiesa (ST) līdz 13. martam pieņems lēmumu par to, vai pieņemt izskatīšanai vairāku cilvēku pieteikumu saistībā ar Latvijas krājbankā palikušo naudu

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, pieteikumu ST saņēmusi 13. februārī, un tas nodots tiesnešu kolēģijai izlemšanai par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt. Lēmums jāpieņem mēneša laikā.

DB jau ziņoja, ka privātpersonu vidū, kuras parakstījušas šo konstitucionālo sūdzību, ir Raimonds Pauls, Santa Anča, Jevgēnija Dimpere, Ina Inkēna un tā saistīta ar Latvijas krājbankas maksātnespējas lietu - kreditoru tiesībām lemt par sanācijas plānu, kā arī šīs bankas bankrota procedūras gadījumā - par atgūtās naudas sadali.

«Kreditoru sapulce nav sasaukta, un personām, kuras Latvijas krājbankas bankrota gadījumā zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, netiek dota iespēja lemt par to atgūšanas iespējām un arī tos pilnīgi vai daļēji atgūt ar sanācijas palīdzību,» skaidro Satver­smes tiesā iesniegušo vairāku privātpersonu pārstāvis - iepriekš zvērināts advokāts Egils Radziņš. Viņš norāda, ka tādējādi tiek aizskartas per­sonu tiesības uz savu īpašumu, kuras nostiprinātas Satversmē.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija šonedēļ apstiprinās maksātnespējīgās AS Latvijas krājbanka administratora SIA KPMG Baltic maksātnespējas risinājumu, kas ir bankrots, tad KPMG sniegs pieteikumu tiesā un tiesa lems par bankrota procedūras sākšanu. Šādā gadījumā kreditoru sapulce nav jāsasauc, informēja FKTK pārstāve Ieva Upleja.

Ja administratora piedāvātais risinājums būtu bijis bankas sanācija, tad saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 179. panta prasībām sanācijas procesa sākšana būtu jāapstiprina gan FKTK, gan kreditoru sapulcei, skaidroja I.Upleja.

Bankrota procedūras jeb bankas likvidācijas gadījumā Noguldījumu garantiju fonds (NGF) ir pirmais prasītājs, kas saņems līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, skaidroja I. Upleja.

Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda - bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori, tostarp noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 000 eiro (70 000 latu), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.