Bezjēdzība - tā iespējamās ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju dēvē teju jebkurš no tautsaimniecības procesiem kaut ko saprotošs cilvēks. Pirmkārt, Latvijas gadījumā šāds solis būtu vērtējams kā šāviens pašiem sev kājā. Otrkārt, nav nekādas garantijas, ka šādas sankcijas vismaz kaut cik mainītu Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko domāšanas virzienu. Pasaule jau ir pieredzējusi ekonomiskās sankcijas pret Kubu, pret Irāku, pret Irānu… Un ko tās ir mainījušas attiecīgo valstu vadoņu uzvedībā? Neko! Vismaz uz labo pusi noteikti ne. Parasti cieš tikai attiecīgajā zemēs strādājošais bizness un «vienkāršie» iedzīvotāji, kā arī to valstu uzņēmēji un tautsaimniecība, kam ir sadarbība ar grēkāžiem. Tāpēc nereti, nosakot sankcijas pret vienu vai otru valsti, pirmām kārtām vispirms tiek izanalizēts, vai šāds solis neradīs noteiktus zaudējumus pašiem. Arī Baltkrievijas gadījumā lielākajai daļai ES valstu, no šādām sankcijām, kā mēdz teikt, ne silts, ne auksts. Principā droši var teikt, ka ES lielvaras, paziņojot, ka pret Baltkrieviju jāievieš sankcijas, jo tur ir problēmas ar cilvēktiesībām, demonstrē liekulīga dubultstandarta paraugdemonstrējumu. Nenoliedzami Baltkrievijā ir problēmas ar cilvēktiesībām, tur apspiež Lukašenko opozicionārus, un šo valsti visai pamatoti sauc par Eiropas diktatūru. Tikai interesanti būtu zināt, ko teiktu, piemēram, Vācijas vai Francijas politiskie līderi, ja tiktu ierosināts ieviest ekonomiskās sankcijas pret Ķīnu vai Krieviju?! Abās šajās lielvalstīs par cilvēktiesībām Rietumu izpratnē īsti nevar runāt, arī pret politoponentiem tur izturas ne īpaši cienīgi. Tomēr «nez kāpēc» pret šīm valstīm ne tikai neviens pat nedomā rosināt sankcijas, bet, to līdzeriem ierodoties ciemos, tiek izritināts sarkanais tepiķis. Tātad doma ir vienkārša - ja ekonomiskās attiecības ar konkrēto valsti ir svarīgas, tiek uzskatīts, ka tajā viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, bet, ja šīs attiecības nemaz tik svarīgas nav - var sākt cīņu par mieru pasaulē. Tikai attiecībā uz Baltkrieviju ir sanācis tā, ka principā ES ir diezgan vienaldzīgi, kādas sekas var radīt sankciju noteikšana šai valstij, bet vienam maziņam ES atzaram - Latvijai - tas ir pat ļoti būtiski. Un šeit sākas darbs mūsu ārlietu resoram. Protams, jāpiekrīt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, ka uzņēmējiem, sākot strādāt Baltkrievijā, ir jārēķinās ar noteiktiem riskiem, taču to var attiecināt burtiski uz jebkuru valsti - sākot ar Kataru un beidzot ar ASV. Tāpēc mūsu valsts nostājai šajā jautājumā ir jābūt ļoti striktai, piedāvājot ES divus iespējamos scenārijus. Pirmais - sankcijas pret Baltkrieviju tiek noteiktas, bet visu to darbības laiku Latvija saņem no ES kompensāciju pusmiljarda eiro apmērā ik gadu. Ņemot vērā, kā ES auklējas ar Grieķiju, šāda prasība pat mazākā mērā nebūtu uzskatāma par nekaunību. Otrais - lemjot par sankciju noteikšanu Baltkrievijai, Latvija izmanto savas veto tiesības, tādējādi faktiski pārtraucot jebkādas diskusijas par šo jautājumu.