Visizdevīgāk kredītu ņemt ir valstij - to Latvija ir pierādījusi jau gadiem ilgi, vispirms pieņemot no uzņēmējiem PVN pārmaksu un pēc tam domājot, kuram un kā to atmaksāt. Turklāt teju vai lieki piebilst, ka nevienu santīmu procentmaksājumos uzņēmējs no šādas valsts kreditēšanas nesaņem. Nu jau zināmu laiku mūsu likumdevējs ir gājis vēl tālāk, nosakot, ka gadījumā, ja uzņēmējs pārmaksātā PVN atmaksu neizņem laikus, viņš attiecīgo naudas summu zaudē. Jāteic, ka jebkura komercbanka par šādu sistēmu būtu teju vai pārlaimīga - vispirms varētu paņemt no klienta naudu depozītā, par to nemaksājot procentus, bet gadījumā, ja attiecīgā persona pareizajā dienā neierodas pēc sava noguldījuma, iemaksāto naudu savākt pavisam. Bankas to, protams, nevar darīt, bet VID - pilnīgi mierīgi likuma ietvaros. Var jau, protams, teikt, ka katram iedzīvotājam, tostarp uzņēmējiem likumi ir jālasa un to nezināšana neatbrīvo no atbildības. Vēl vienkāršāk sakot - ja kāds uzņēmējs ir nogulējis savu naudas saņemšanas termiņu, pats vien ir vainīgs. Tomēr šeit būtu jāņem vērā viena otra būtiska nianse, kas nekādi nerunā par labu tai kārtībai, kāda ir noteikta VID attiecībās ar biznesu. Pirmkārt, dažādi normatīvie akti, kas saistīti ar nodokļu nomaksas kārtību, Latvijā tiek pieņemti vidēji reizi gadā, turklāt nereti tas notiek ļoti īsu brīdi, piemēram, dažas dienas pirms stāšanās spēkā. Ne velti nodokļu konsultanti un attiecīgajā sfērā strādājošie juristi jau ir pieraduši, ka Jaunā gada brīvdienas viņiem nav lemts pavadīt mājās, toties zina, ka tas ir labākais peļņas laiks. To visu «pārvārīt» ir pa spēkam salīdzinoši lielām kompānijām, bet tikai retos gadījumos - individuālajiem komersantiem.

Otrkārt, par taisnīgu nevar uzskatīt normu, ka gadījumā, ja uzņēmējs laikus nenokārto ar PVN pārmaksu saistītos jautājumus, viņš šo naudu zaudē. Jāsaprot, ka šādas uzņēmēja kavēšanās gadījumā valsts jau neko nezaudē. Turklāt tā ir nauda, kas valstij nemaz nepienākas.

Treškārt, 21 gadu pēc Latvijas valsts atjaunošanas tomēr būtu vērts izdarīt vismaz kaut ko, lai VID no represīvas organizācijas pārtaptu par servisa iestādi, kuras uzdevums ir ne tikai kontrolēt, bet arī apkalpot nodokļu maksātājus. Respektīvi, gan privātajā sektorā, gan arī atsevišķās valsts struktūrās ir ieviesta sistēma, ka gadījumā, ja klients kaut ko nav izdarījis noteiktā termiņā, viņam dienu pirms tā beigām tiek nosūtīta SMS ziņa ar atgādinājumu. Protams, nereti tas ir maksas pakalpojums. Tomēr, domājams, liela daļa uzņēmēju labprāt šādu pakalpojumu pasūtītu, maksājot par to naudu, jo tas reāli atvieglotu viņu darbu. Tas palīdzētu izvairīties no tādas neapskaužamas situācijas, kādu ir nācies piedzīvot kādam individuālajam komersantam - kalējam no Kurzemes puses, kurš, savlaicīgi nenokārtojot PVN pārmaksas jautājumu, zaudējis vairāk nekā 4000 Ls, kas, kā izrādās, valstij bijuši vairāk vajadzīgi.