Vismaz līdz šim Latvijas amatpersonas ir piedzīvojušas fiasko, mēģinot rast risinājumu Krievijas noteiktajam aizliegumam importēt dzīvās cūkas no atsevišķām ES valstīm. Šoreiz pārmetumi pat nav jāizsaka mūsu amatpersonām, jo šeit runa nav par adekvātu, loģisku problēmu, kurai vienkārši būtu rodams risinājums, bet gan vienas puses nostāšanos konkrētā pozā, demonstrējot savu varu. Runa acīm redzami ir par Krievijas vēlmi lobēt noteiktu pašmāju uzņēmumu intereses. Redz, ņemot vērā, ka laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam Latvijas dzīvo cūku eksports tieši uz Krieviju ir pieaudzis piecas reizes, ļoti reāla ir iespēja, ka attiecīgā tirgus daļa lielajā kaimiņvalstī ir tikusi atņemta, un attiecīgi ir ticis nolemts pieregulēt tirgus sviras. Ir taču skaidrs, ka attiecīgie Krievijas dienesti nespertu šādu aizlieguma soli, ja tā rezultātā būtu sagaidāms cūkgaļas produkcijas deficīts pašmāju tirgū. Jāatgādina, ka savulaik, arī piesaucot dažādas prasības, Krievija būtiski ierobežoja šprotu konservu importu no Latvijas. Realitātē Krievijai bija nevis kaut kādas pretenzijas pret šā produkta kvalitāti, bet gan tās uzņēmēji bija iecerējuši kaut ko tamlīdzīgu ražot paši. Toreiz viņiem tiešām sanāca vien «kaut kas tamlīdzīgs», un krievu patērētāji atteicās pirkt vietējo tā dēvēto šprotu produkciju.

Arī pretenzijas attiecībā uz Latvijā augušajām cūkām ir burtiski par neko. Pirmkārt, Šmalenberga vīruss, par ko Krievijai esot lielākās bažas, Latvijā nav konstatēts. Otrkārt, ar šo vīrusu cūkas vispār neslimo. Tātad tikpat labi Latvija varētu aizliegt Krievijas degvīna importu, paziņojot, ka mums ir bailes no putnu gripas.

Šeit runa acīm redzami ir par to, ka Latvijas, mūsu uzņēmēji pietiekami īsā laika sprīdī ir aizmirsuši, kādas sekas var radīt paļaušanās uz Krievijas tirgu. Jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās daudzi Latvijas uzņēmumi cieta zaudējumus tā dēvētās Krievijas krīzes rezultātā. Toreiz, pārdzīvojot šīs krīzes radīto efektu, eksportētāji centās diversificēt savu darbību, vairāk liekot akcentu uz sadarbību ar Rietumeiropas valstīm. Protams, pasaule nebeidzas ar Eiropu, tās rietumu daļu, un sadarboties ir iespējams ar teju visām valstīm. Tajā pašā laikā diemžēl laiku pa laikam nākas atcerēties, ka daļa no tām ir nedroši partneri, uz kuriem nekādi nevar paļauties. Jā, Krievija nenoliedzami ir ļoti liels un vilinošs tirgus, taču nekad nav iespējams paredzēt, ar kādas nozares protekcionismu pēkšņi sāks nodarboties tās valdība. Šajā kontekstā vien jāpiebilst Ekonomikas ministrijas paustās prognozes, ka jau drīz vien mūsu lielākā kaimiņvalsts var atrast kādu kārtējo ieganstu, lai aizliegtu ne tikai dzīvo cūku, bet arī cūkgaļas importu no Latvijas. Un tas notiek laikā, kad jau ir pieņemts lēmums par Krievijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā (kas cita starpā paredz brīvu preču plūsmu starp valstīm), un šobrīd ir atlicis vairs tikai ratificēt abu pušu līgumu Krievijas Valsts domē.