Droši vien daudziem par prieku laikā pirms Lieldienām Prisma veikalos bija iespējams iegādāties cūkgaļu, kuras cena bija salīdzinoši pat ļoti zemāka, nekā ierasts, kuru izplatīja Rīgas miesnieks, bet reāli šie rukši bija auguši un droši vien arī sava mūža beigas piedzīvojuši Dānijā. Protams, teorētiski viss ir ļoti pareizi - Latvija, tāpat kā Dānija, ir ES valsts, tās ietvaros pastāv brīvās tirdzniecības princips, konkurence un tamlīdzīgas lietas. Arī pircēji, kā zināms, pārsvarā gadījumu «balso» ar maciņu. Proti, jo zemāka cena ir attiecīgajai produkcijai, jo lielākas izredzes, ka tā iepatiksies veikalu klientiem. Tomēr šajā kontekstā būtu jāpaanalizē tirgū notiekošie procesi. Jau vairākas nedēļas savu tirgu dzīvo cūku importam ir slēgusi teju nepiesātināmā Krievija, kas nozīmē, ka tiem Eiropas cūku audzētājiem, kuri bija pieraduši pelnīt, vedot rukšus uz Krievzemi, steigšus bija jāizdomā kāda alternatīva. Dānijai šajā ziņā situācija ir daudz vienkāršāka nekā Baltijas valstīm, jo tās lauksaimnieki saņem ievērojami lielākus ES maksājumus, tādējādi pašizmaksa dāņiem ir būtiski zemāka. Tātad šeit jau ir runa par nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, jo ir skaidrs, ka, dāņiem masveidā ievedot cūkgaļu Latvijā, vietējiem cūku audzētājiem ir ne tikai aizvērusies Krievija, bet arī ievērojami samazinās pašmāju tirgus. Un šeit rodas jautājums - kāda īsti ir loma, funkcijas vietējām tirgus uzraudzības institūcijām, it īpaši Konkurences padomei?! Protams, kā jau minēts, ES ietvaros pastāv brīvās tirdzniecības princips. Tomēr tajā pašā laikā katra kaut cik ilgtermiņā domājoša ES valsts cenšas nepieļaut, lai minētais princips radītu problēmas tās vietējiem ražotājiem. Ir skaidrs, ka šādas lētās gaļas tirdzniecības procesā ir nopelnījuši trīs spēlētāji. Viens - dāņu cūkaudzētāji, kuri tādējādi veiksmīgi tiek vaļā no saviem masveidā saaudzētajiem rukšiem. Otrs - Rīgas miesnieks, kas, visticamāk, ar šādu darījumu palīdzību nopelna kādu starpniecības procentu, lai gan faktiski tādējādi pierāda, ka labprātāk specializējas nevis gaļas produktu ražošanā, bet gan importa produktu tirdzniecības biznesā. Trešais - Prisma, kam bija iespēja saviem klientiem piedāvāt lētāku gaļu. Savukārt vietējais tirgus acīm redzami tiek kropļots! Jā, kā jau minēts, daļai patērētāju ir patīkami, ka vismaz pirms svētkiem var nopirkt salīdzinoši lētāku pārtiku. Tomēr jāņem vērā, ka vietējie ražotāji (tātad - nodokļu maksātāji) tādējādi nīkst laukā, jo ar cenām, kas ir vismaz tuvu dempinga stadijai, konkurēt nespēj. Turklāt grūti pat iedomāties, kas notiktu, ja mūsu uzņēmēji ar šādu taktiku mēģinātu iekarot tās pašas Dānijas vai kaut kaimiņos esošās Lietuvas tirgu - attiecīgo valstu atbildīgie dienesti uzreiz atrastu daudz dažādus veidus, kā šādu lēto parādi apturēt, uzsākot dažādas pārbaudes, revīzijas un tamlīdzīgus visiem zināmus instrumentus. Un nevajag liekuļot, sakot, ka šāda pieeja nav pareiza, ka svarīgākā ir vienotās Eiropas brīvās tirdzniecības ideja - galvenās (vismaz citās valstīs) ir un būs pašmāju nodokļu maksātāju intereses.