Strauji tuvojas šķiršanās eirozonas un Grieķijas kopdzīvē - šāds apzīmējums publiskajā telpa jau ir dots tiek procesiem, kas notisinās minētajā Dienvideiropas valstī pēc tur notikušajām parlamenta vēlēšanām. Un parasti jau mēdz teikt, ka nav jau dūmu bez uguns. Proti, politiskā spēka Syriza, kam ir uzticēts veidot jauno valdību, līderis Aleksis Ciprs ir skaidri norādījis, ka iedzīvotāji par viņu balsojuši, lai tiktu atcelta starptautiskās palīdzības programma, kuras ietvaros valstij jāveic ievērojami budžeta tēriņu samazinājumi. Principā tādējādi tiek norādīts - jūs varat turpināt pumpēt Grieķijai naudu, bet mēs nedarīsim neko, lai dzīvotu taupīgāk, nemaz jau nerunājot par aizdotā atdošanu. Un šajā kontekstā būtu vērts izdarīt vismz trīs būtiskus secinājumus. Pirmkārt, Vācijai un sociālistu pārņemtajai Francijai beidzot būtu jāpārgriež nabas saite ar Grieķiju, atbalstot tās izslēgšanu no eirozonas. Protams, tas radītu zināmas finansiālas problēmas šo abu ES lielvalstu pensiju fondiem, taču būsim godīgi - mūžīga auklēšanās tāpat nav iespējama. Turklāt kuluāros jau zināmu laiku netiek slēpts - lai gan oficiāli visas eirozonas valstis runā par tās nedalāmību, praktiski visa ES, ieskaitot tās lielvaras, jau ir sapratušas, ka grieķu aiziešana no tās ir laika jautājums. Nevar izslēgt, ka gan Vācijā, gan Francijā, visticamāk, notiek nopietni sagatavošanās darbi šim procesam. Otrkārt, jāatceras, kāda situācija bija ES tūlīt pēc tās paplašināšanas, kad šai valstu savienībai pievienojās arī Latvija - toreiz daļa ekonomiski attīstīto ES valstu ieviesa darba tirgus ierobežojumus attiecībā uz jaunpienācējiem. Nebūs brīnums, ja daļa ES valstu perspektīvā līdzīgu praksi īstenos attiecībā uz Grieķiju, ņemot vērā analītiķu atzinumu: grieķu problēmas atrisinājums ir ārkārtīgi viegls - vai nu šī valsts piekrīt zaudēt tās atlikušo suverenitāti un īsteno kreditoru prasītās reformas, vai tā atgūst savu monetāro neatkarību un pārtrauc saikni ar Eiropu. Treškārt, jāatgādina, ka Latvijas politiskās elites šābrīža skaļākais lozungs ir - 2014. gadā eiro Latvijā būs! Tomēr būtu rūpīgi jāpārvērtē, vai Latvijai šajā jomā nevajadzētu sekot Čehijas un Polijas piemēram, kas attiecībā uz iespējamo pievienošanos eirozonau jau faktiski ir ieslēgušas atpakaļgaitu. Un to var saprast - tieši šodien Grieķija saņem starptautiskā aizdevuma nākamo maksājumu 5,2 miljardu eiro apmērā, kā paredzēts, neraugoties uz šīs valsts nespēju adekvāti reaģēt uz valsts ekonomiskajām ķibelēm. Kamēr pašreizējā eirozona turpina auklēties ar savu dienvidu nostūri, Latvijai nebūtu pratīgi pieteikties par vienu no naudas donoriem šim Eiropas reģionam. It īpaši jau ņemot vērā, ka mēs paši, lai labotu savas ekonomiskās kļūdas, esam īstenojuši drakoniskus taupības pasākumus, ko nekādi nevēlas grieķi. Respektīvi, mēs neesam atbalstījuši principu, ka mazi parādi ir aizņēmēja, bet lieli - aizdevēja problēma. Citiem vārdiem sakot, Latvijai vairāk vajag domāt par savu ekonomisko izdevīgumu, nevis par aklu eiro ieviešanu ķeksīša pēc.