Par to, ka Latvijā pēc vairākiem nodokļu sloga celšanas gadiem ir nepieciešama tā samazināšana, šķiet, nevienam šaubu nav. Šobrīd galvenā izšķiršanās ir par to, kā to darīt, un šajā kontekstā vairāk vai mazāk ekonomiski domājoši cilvēki ir nostājušies teju vai divās pretējās pusēs, turklāt vismaz pagaidām uzvar nesaprātīgākā. Vienā pusē ir Latvijas valdība, kurai ir pārliecība, ka no šā gada vidus ir jāsamazina PVN pamatlikme par vienu procentpunktu, otrā - ekonomisti, uzņēmēji un arī DB, uzskatot, ka ievērojami lielāks efekts būtu, samazinot PVN likmi noteiktām preču grupām, taču krietni vien lielākā apmērā. Proti, mūsu valstī jau pietiekami daudzus gadus ir diskutēts par to, vajag vai nevajag ieviest samazināto PVN likmi pārtikai. Šāds solis nebūtu nekas unikāls, ņemot vērā, ka šāda pieeja jau ir īstenota gan Polijā, gan arī ekonomiski krietni vien attīstītākajās valstīs Vācijā un Lielbritānijā. Ņemot vērā, ka mūsu valdība nekādi nespēj izšķirties par būtisku neapliekamā minimuma palielināšanu, kas ļautu iedzīvotāju maciņos nonākt ievērojami lielākam naudas daudzumam, ko novirzīt patēriņam, var teikt, ka šobrīd nu ir pienācis laiks, lai pārtikai PVN tiešām tiktu mazināts. Ar šādu soli tiktu panākti uzreiz pāris būtisku efektu. Pirmkārt, tas var atstāt reālu iespaidu uz inflāciju, atšķirībā no PVN likmes samazināšanas par vienu procentpunktu, kas, taisnību sakot, visticamāk, neietekmēs pilnīgi neko. Otrkārt, mēs beidzot varēsim runāt par kaut vai nelielu labklājības pieaugumu attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir mazi. Respektīvi, viņi varēs vairāk atļauties. Tādējādi tiks panākts gan lielāks sociālais efekts, gan arī pamatīgāks produkcijas noiets, kas ir svarīgi ražotājiem un tirgotājiem. Tajā pašā laikā šo PVN samazināšanu pārtikai nedrīkst veikt nepārdomāti, automātiski piešķirot atlaides pilnīgi visiem produktiem. Šeit var būt runa tikai par pirmās nepieciešamības produktiem - pienu, maizi, gaļu, kā arī speciālo bērnu pārtiku. Ieviešot samazināto PVN likmi pilnīgi visai pārtikai, atkal tiktu panākts, ka lielākie ieguvēji būtu tie, kas gan pārdod, gan arī pērk ekskluzīvus un tātad arī dārgus produktus, un tas nekādā gadījumā nevar kalpot par mērķi nodokļa samazināšanai. Tāpat nevar būt runa par to, ka samazinātā likme varētu tikt attiecināta uz to pārtiku, kas tiek tirgota kafejnīcās, restorānos, klubos un tamlīdzīgās vietās. Iemesls tam ir vienkāršs - lai arī krogs ir vieta, kur tiek tirgota pārtika, tas tomēr nav pirmās nepieciešamības pakalpojums. Un vēl - to produktu klāstam, uz kuriem attiektos PVN samazinātā likme (protams, ja Valda Dombrovska valdība kaut kam tādam kādreiz dzīvē saņemsies), jābūt tik precīzi definētam, lai nebūtu iespējami nekādi interpretācijas varianti. Nu, vismaz lai neatkārtotos situācija, kāda bija laikā, kad tika nolemts, ka no 22:00 aizliegts tirgot alkoholu, izņemot alu, un jau drīz vien tirdzniecībā parādījās alus kokteilīši, no kuriem apreibt varēja ātrāk, nekā no paša alus.