Jēdziens «fotoradars» Latvijā drīz vien būs kļuvis par lamuvārdu. Ne tikai tāpēc, ka daudzi ar saviem spēkratiem tagad vairs bez maksas nevar pārvietoties tik lielā ātrumā, kā varbūt gribētos, par ko vispār uztraukuma nekāda, bet arī tādēļ, ka mūsu iekšlietu sistēmas darboņi ar fotoradaru uzstādītājiem acīm redzami ir noslēguši tādu līgumu, ka visu vajadzīgo stacionāro radaru nav joprojām, bet ar to uzstādītājuzņēmumu Vitronic Baltica notiek auklēšanās kā mammai ar jaundzimušu bērnu - pasarg die's, ka tikai kaut kas nenotiek. Jāatgādina, ka stacionāro radaru uzstādīšanai Latvijā vajadzēja sākties jau pagājušā gada oktobrī, bet to vietā parādījās tikai kaudze ar pārvietojamajiem fotoradariem. Tātad līgums jau netika izpildīts. Būdami ļoti pretimnākoši cilvēki pēc savas dabas, mūsu iekšlietu sistēmas darbinieki deva iespēju laboties, 110 stacionāros radarus uzstādot līdz šā gada 20. maijam. Jau pagājušajā nedēļā bija skaidrs, ka visus 110 radarus noteiktajā laikā Vitronic Baltica neuzstādīs gan. Un tad Valsts policijas šefs Ints Ķuzis pat pamanījās apgalvot, ka minētajam uzņēmumam esot objektīvi attaisnojumi, kāpēc darbs nav izpildīts laikā, - piemēram, Latvijas krājbankas krahs… Un tas nekas, ka pirmajiem stacionārajiem fotoradariem vajadzēja sākt strādāt jau pērnā gada oktobrī, bet Krājbankas krahs bija novembrī. Informācijai tiem, kas nav pamanījuši, - oktobris ir pirms novembra. Turklāt pat gadījumā, ja tiešām izrādītos, ka radaru uzstādīšana nav bijusi iespējama tāpēc, ka Vitronic Baltica naudiņa palikusi Krājbankā, tam nevajadzētu būt par pamatīgu traucēkli, lai vismaz vienotos ar zemes īpašniekiem par tiesībām uzstādīt šos radarus, kā arī nokārtot ar būvniecības darbu uzsākšanu saistītās formalitātes, jo tas nekādus lielos līdzekļus neprasa. Taču, kā jau ir plaši izskanējis, tas nav izdarīts, proti, vienā otrā pašvaldībā tā arī nav skaidrības par to, kur tad šos radarus iebetonēt. To visu redzot, rodas loģisks jautājums - kas gan īsti šajā radaru piegādes līgumā ir iekļauts tāds, kas ļauj tik pamatīgi vazāt aiz deguna valsti? Un kāpēc? Viens variants - šo līgumu ir sastādījuši juristi, kuriem tomēr būtu vajadzējis izvēlēties citu profesiju. Otrs variants - šeit runa ir par «pateicību» klātbūtni līguma slēgšanas brīdī, un tad jau te būtu pamatīgs darbs KNAB. Ļoti cerams, ka ir vēl kāds trešais variants, jo pirmie divi izklausās bezgala draņķīgi. Cerams, ka kādreiz Latvijai būs visi vajadzīgie stacionārie radari. It īpaši, ņemot vērā, ka jau minētais līgums starp valsti un Vitronic Baltica attiecībā uz pārvietojamajiem radariem ir noslēgts tik paradoksāli, ka policisti pat nav tiesīgi dot pavēles to uzstādītājiem.

Citiem vārdiem sakot, Latvijas valsts ir pamanījusies totāli salaist grīstē labu ideju, vienlaicīgi demonstrējot auklēšanos ar partneri, kurš nevar vai negrib pildīt savas saistības. Jā, tagad ir sākušās runas, ka varētu būt vienpusēja līguma laušana, taču šādam solim vajadzēja tikt spertam jau ievērojami agrāk.