Gads pēc lielā notikuma Latvijas politiski provinciālajā dīķī
Protams, tauta bija sajūsmā par iespēju vismaz reizi dzīvē patriekt no parlamenta politiķus, un šo iespēju nelaida garām. Paskatoties uz notikušo šajā jomā no šodienas skatpunkta, jāizdara vismaz trīs būtiski secinājumi.
Pirmkārt, visvairāk ieinteresēts Saeimas atlaišanas pasākumā nenoliedzami bija pats Zatlers, ņemot vērā, ka šāds solis deva viņam iespēju vismaz vēl trīs gadus paildzināt savu visnotaļ titulēto, taču ne īpaši spilgto politisko karjeru.Otrkārt, jāatzīst - nevar teikt, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanām nebūtu pozitīvu seku, un paradoksālākais ir tas, ka pašreizējā, pēc skaita trešā Valda Dombrovska valdība nav pamanījusies izcelt lielāko ieguvumu šajā sakarā. Proti, pirmo reizi kopš neatkarīgas Latvijas atjaunošanas Ministru kabinetu var nosaukt par profesionāļu valdību. Spilgtākie piemēri nenoliedzami ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, ko ir atzinuši arī uzņēmēji. Turklāt būtisks ir fakts, ka nevienam no šiem trīs ministriem joprojām kabatā nav kādas partijas biedra biļete. Ļoti cerams, ka kādreiz pienāks tā diena, kad arī valsts kompāniju valdēs un padomēs izdosies iecelt attiecīgo nozaru profesionāļus bez politkorporatīvām saitēm, nevis caurkritušus politiķus.
Un, treškārt... Laiku pa laikam nākas dzirdēt atziņas, ka varbūt vajadzētu atlaist arī pašreizējo Saeimu, sarīkojot vēl vienas ārkārtas vēlēšanas valstī. To nedrīkst darīt! Vispirms jau to būtu muļķīgi darīt divus gadus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām. Taču galvenais iemesls tam, ka šāds solis nav nepieciešams - politiķiem ir jāmācās pieņemt lēmumus, vienoties, neizmantojot tik radikālus paņēmienus. Savulaik Latvijā modē viena aiz otras bija dažādas institūcijas, kurp cilvēki mēdza teju vai kampaņveidīgi doties katru reizi, kad kaut kas nepatika - Valsts kontrole, KNAB, Sa-tversmes tiesa… Pēdējā laikā tieši politiķi ir iecienījuši teju vai draudēt ar referendumiem, ar Saeimas atlaišanu. Protams, tās ir pamatlikumā atļautas demokrātiskas valsts metodes savu tiesību un interešu aizstāvībai. Tomēr šādas metodes ir attaisnojamas galējās nepieciešamības gadījumā, un par šādu aspektu pašreiz nav iespējams runāt neviena varas gaiteņos izskatāmā jautājuma sakarā. Savukārt tiem politiķiem, kuri uzskata, ka ar Saeimas atlaišanas rosināšanu var spodrināt savu tēlu sabiedrības acīs, jāatgādina, ka parasti jau viens un tas pats PR jeb sabiedrisko attiecību triks divas reizes pēc kārtas vienlīdz labu efektu nerada. Respektīvi, tas, ka Zatleram, rosinot Saeimas atlaišanu, izdevās vismaz uz dažiem mēnešiem kļūt populāram sabiedrības acīs, vēl nebūt nenozīmē, ka kādam citam politiķim, sperot šādu soli, var izdoties radīt līdzīgu efektu.