Principā centieni startēt brīvajā tirgū, piedāvājot savu produktu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem, ir apsveicami. Kā zināms, jo vairāk tirgus dalībnieku piedāvā vienu un to pašu produktu, jo pievilcīgāki nosacījumi ir patērētājiem.

Tomēr mēdz būt gadījumi, kad stipri vien, teiksim tā, interesantas ir metodes, ar kurām tiek plānots tirgū kaut ko izdarīt. Šajā gadījumā runa ir par pašvaldības uzņēmumu Rīgas ūdens, kas ir nobriedis pildīt pudelēs un realizēt tirdzniecībā ūdeni. Šeit gan diez ko nevarēs izmantot arvien biežāk dzirdamos reklāmas saukļus par īpašām ūdens ņemšanas metodēm «pa taisno» no superdzidra avota, unikālu sāļu īpatsvaru produktā un tamlīdzīgām skaistām lietām, jo vispār jau runa ir par tā liešanu pudelēs teju no krāna. Un šeit jau rodas ne viens vien jautājums…

Pirmkārt, kāpēc gan Rīgas ūdens nevarētu veikt šo pārdošanas darbību, nedibinot meitasuzņēmumu Aqua Riga? Latvijā nav normatīvu, kas noteiktu, ka gadījumā, ja uzņēmums gatavojas paplašināt savu darbību, tam būtu jānodrošinās ar kādu meitaskompāniju. Viena iespēja, ka tas tiek darīts, lai kādiem «vajadzīgiem» cilvēkiem nodrošinātu amatus. Otra - tiek ņemta vērā Latvijas likumdošanas īpatnība, ka uz valsts un pašvaldību kompāniju meitasuzņēmumiem neattiecas gluži tās pašas prasības, kas un valsts un pašvaldību kompānijām. Proti, veidojot šādus meitasuzņēmumus, to vadītājiem rokas ir ievērojami brīvākas. Otrkārt, nekādi nav skaidra Rīgas pašvaldības deputātu izvēle, piesaistot padomdevēju minētajam produktam - kompānijas Aldaris vadītāju. Iedomāsimies, ka Igaunijas aviokompānija par savu biznesa konsultantu uzaicinātu airBaltic vadību… Principā neiespējami. Bet par Aqua Riga mierīgi tiek prasīts viedoklis nevis kādam neatkarīgam ekspertam, bet gan potenciālajam konkurentam, kurš ūdeni izplata jau vairākus gadus. Treškārt, gluži nav skaidrs šā produkta noieta tirgus. Var jau, protams, teikt, ka Norvēģijā veikalu plauktos dzeramais ūdens maksā krietni dārgāk, nekā būs pašizmaksa Aqua Riga produktam. Tomēr derētu parēķināt, vai jaundibināmā uzņēmuma produkcijai cena nekļūs tieši tikpat augsta, cik Norvēģijas bodēs jau esošajam ūdenim pēc tam, kad šai cenai tiks piesaistīti visi iespējamie Norvēģijā spēkā esošie nodokļi. Turklāt, cik zināms, pašiem norvēģiem izdodas iegūt tik tīru ūdeni, ka pieprasījumu pēc fasētās produkcijas nevarētu uzskatīt par lielu. Bet Baltkrievijā, kas arī tiek minēta kā viens no potenciālajiem eksporta tirgiem, šāda veida produkcija ir lētāka nekā pie mums, un nav skaidrs, kādu apsvērumu dēļ tur būtu jāpērk Rīgas krānu ražojums. Rīgas ūdens ir pašvaldības uzņēmums, un tādējādi pašvaldībai ir būtiski, kā tiek izmantoti tā līdzekļi. Viena lieta, ja šim uzņēmumam izdotos radīt zīmolu, kas veiksmīgi popularizētu mūsu galvaspilsētas ūdens saimniecību, tās kvalitāti starptautiskā līmenī, tādējādi paverot tirgu arī citiem ražotājiem. Pavisam cita - ja tas viss izvērsīsies par muļļāšanos ar krāna ūdens tirdzniecību vietējā tirgū.