No neprofesionāli sagatavotiem līdz cerīgiem: uzņēmēji grozījumus likumā vērtē atšķirīgi

«Pilnīgas muļķības, neprofesionālas muļķības! Tā arī uzrakstiet!» par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stāsies spēkā 1. augustā, saka SIA Skonto būve prezidents Guntis Rāvis. Viņaprāt, likums kārtējo reizi ir sagatavots neprofesionāli. Vaicāts, kas tieši traucēs strādāt, viņš saka: «Netraucēs nekas, taču izmaiņas paplašinās blēdīšanās iespējas, kā arī dažādu vienas dienas kompāniju iespēju piedalīties nopietnos darbos,» sīkāk nekomentējot, kā tieši tas varētu izpausties. Viņaprāt, tiek paplašināts iespējamo mahināciju loks. Taču ne visi aptaujātie DB uzņēmēji un to pārstāvji ir tik kategoriski, jo veiktajos grozījumos saredz pozitīvo.

Problēmas nerisinās

«Grozījumi būtiski nemainīs tās lietas, ar ko slimojam», noskaidrojot konkursu uzvarētājus pēc zemākās cenas, un «līdz ar to ir grūti cīnīties ar tiem, kas neapjēdz, ko dara, vai ir gatavi cīnīties ar ne pārāk godīgiem paņēmieniem,» norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs. «Caurskatot grozījumus, jāsecina, ka to ir daudz un ka atsevišķi grozījumi skar nozīmīgas iepirkuma procedūru pozīcijas. Taču tos šobrīd ir grūti komentēt, jo līdz šim diemžēl izpalikusi plašāka, detalizētāka grozījumu skaidrošana, kas ir ļoti būtiska šā procesa sastāvdaļa,» uzsver CBF SIA Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja. Pieredze liecina, ka svarīga ir arī likuma normu, to grozījumu interpretācija un lietošana reālā procesā, tā viņš. Savukārt SIA Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš cer, ka izmaiņas kopumā ienesīs būvniecības jomā pozitīvas pārmaiņas. Kaut arī likuma grozījumi stājas spēkā pēc pāris dienām, vairāki DB aptaujātie būvnieki ar tiem vēl nebija iepazinušies vai bija to izdarījuši tikai virspusēji.

«Grozījumi ir solīs pretī uzņēmējiem,» tā situāciju vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis SIA Livland valdes loceklis Renārs Krūgaļaužs. Viņš norāda, ka pašlaik uzņēmēji, kuri vēlas startēt iepirkumos, ar to vien tikai nodarbojas, kā ar nepieciešamo izziņu sagādi un pēc tam ar to nogādi konkursu rīkotājiem. «No 2014. gada janvāra visas (gan izziņas soda reģistra, gan VID, UR) būs tiešsaistes režīmā, un neviena izziņa pašam uzņēmējam nebūs jāiesniedz,» uzsver R. Krūgaļaužs. Viņš gan atgādina, ka šajos pakalpojumu iepirkumu konkursos startējošajaiem uzņēmējiem ir jārēķinās ar papildu prasībām.

Lielākajam nepatīk

«Kāpēc vispār par to jārunā! Būtība ir tāda, ka uzņēmējs uzņemas atbildību. Ja es pasaku, ka šo māju uzbūvēšu par miljonu, kāda starpība, kādi man tur būs apakšuzņēmēji,» atbild G. Rāvis, vaicāts, vai kā vienam no lielākajiem uzņēmumiem nozarē Skonto būves nepatikas iemesls nav tas, ka turpmāk būs grūtāk pamainīt apakšuzņēmējus. Viņaprāt, galvenais ir, lai darbs tiktu izdarīts laikā, kvalitatīvi un par nosaukto cenu. «Bet kas tur tālāk strādā, kāda tam starpība! Mēs mocāmies ar kaut kādām pilnīgām muļķībām, un šos noteikumus stāda pilnīgi neprofesionāļi,» sašutis ir uzņēmējs. «Ko nozīmē tas, ka nevar mainīt apakšuzņēmējus? Kas tās par muļķībām?» tā viņš. Problēma esot tā, ka «šodien nosauktais apakšuzņēmējs ir labs, bet, ja viņš rīt sāk slikti strādāt, man viņš ir jāmet ārā un jāņem nākamais,» par iespējamām grūtībām nomainīt apakšuzņēmējus saka G. Rāvis. Savukārt ceļu būves uzņēmuma Strabag vadītājs Māris Paiders uzskata, ka ģenerāluzņēmējam vajadzētu būt spējīgam izpildīt pasūtījumu pašam un tikai atsevišķos gadījumos vajadzētu ņemt apakšuzņēmēju.

«Lielākajiem kaut kādā mērā grozījumi var nepatikt, jo viņus ierobežos, bet mazākajiem savukārt interesēt,» skaidro Z. Brunavs. Viņaprāt, kopumā iepirkumu jomā gaidāma zināma pārstrukturēšanās, taču gan jau tikšot rasti risinājumi, kā strādāt tālāk, ja būs kādi apgrūtinājumi.

Diemžēl lielākās problēmas ar grozījumiem netiks izravētas. «Zemākā cena nav pats sliktākais» konkursos, tā viņš, piebilstot, ka, pa tiešo pārejot uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājumu izvēli, būtu ļoti daudz nosacījumu, pēc kuriem varētu sākties apstrīdēšana. Viņaprāt, vispirms vajadzētu tikt galā ar projektēšanas un uzraudzības zemāko cenu nosacījumiem, kas pēc tam ļoti izpaužas būvniecības procesā. «Ir starpība, vai par zemāko cenu projektus par zemāko cenu zīmē students vai kāds ar pieredzi. Ir starpība, vai projektētājs var atļauties lieku reizi aizbraukt uz objektu, vai viņš vienkārši ietaupa,» tā viņš.