Kravas vagonu deficīta slāpēšanai UralVagonZavod (UVZ) bijušas RAF rūpnīcas teritorijā Jelgavā gatavojas ražot vismaz 2500 vagonu ik gadu

Tādējādi Jelgava iegūšot vismaz 100 jaunas darba vietas, valsts - mazāku bezdarba līmeni, lielākus ražošanas apjomus un eksportu. «Jelgavu izvēlējāmies, balstoties ne tikai no ražošanas komforta viedokļa, bet arī no pilsētas vadības ieinteresētības un pretimnākšanas šāda projekta īstenošanā,» pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu atzina Krievijas korporācijas UralVagonZavod (UVZ) ģenerāldirektors Oļegs Sijenko. Viņš arī atzina, ka plānotais kravas vilcienu vagonu ražošanas uzņēmums, vērtējot pēc Krievijas mērogiem, ir mazs, kamēr Latvijai - liels. Pēc UVZ ģenerāldirektora sacītā, investīcijas būs mērāmas miljonos, taču precīzāku skaitli viņš nenosauc, tikai piebilst: tik, cik būs nepieciešams. Arī par iecerēto strādājošo skaitu O. Sijenko saka: simtiem, tomēr precizēt šo skaitli nesteidzas. Proti, šobrīd esot parakstīts tikai nodomu protokols un notiekot darbs pie līguma teksta sagatavošanas un parakstīšanas, tad arī varēšot runāt par konkrētākiem skaitļiem. Pēc neoficiālām aplēsēm, vagonu ražošana Jelgavā varētu tikt uzsākta jau 2013. gada martā.

Zaudētāju nav

«Nozare no šāda ražotāja ienākšanas Latvijā tikai iegūs,» tā uz DB jautājumu par to, kā, vērtēt UVZ ienākšanu Latvijā, atbild Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš norāda, ka nav svarīgi, no kurienes ir nācis investors, bet gan svarīgi, ko viņš dara Latvijā. «Latvija vienmēr visos līmeņos ir uzsvērusi, ka vajag investīcijas, kas tiek ieguldītas ražošanā, it īpaši produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā, un šis būtu tas gadījums, kad UVZ vēlas ražot kravas vilcienu vagonus Latvijā,» norāda V. Rantiņš. Viņaprāt, arī potenciālā investora - UVZ ģenerāldirektora - tikšanās ar Valsts prezidentu ir simboliski nozīmīga. «Savukārt Jelgavas mērs Andris Rāviņš ir pierādījis, ka spēj piesaistīt ražošanas investorus un tiem atrast pievilcīgus nosacījumus,» tā V. Rantiņš. Viņaprāt, simboliska nozīme varētu būt arī faktam, ka UVZ ražošanu vēlas īstenot bijušās RAF rūpnīcas cehos, kurus šobrīd sekmīgi apsaimnieko industriālo parku attīstītājs Nordic Partners Properties.

Ražos bijušajā RAF

Šodien lielākais industriālo parku attīstītājs NP Properties ir noslēdzis vienošanos par sadarbības uzsākšanu ar vienu no lielākajām mašīnbūves kompānijām Krievijā - UVZ, kuras rezultātā tiks nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra ražošanas uzsākšanai agrākajā RAF - industriālajā parkā NP Jelgavas biznesa centrs. «Attīstīta un moderna vide mūsu industriālajos parkos ļauj salīdzinoši īsā laika posmā - 4 līdz 6 mēnešos - investoriem uzsākt ražošanu, ieguldot līdzekļus ražošanā un uzņēmuma attīstībā, nevis ražotnes būvniecībā,» tā NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Viņa norāda, ka ir gandarīta par noslēgto darījumu ar vienu no lielākajiem Krievijas mašīnbūves uzņēmumiem. «UVZ ir labs piemērs mūsu valsts potenciālam investoru piesaistē rūpniecībā. Latvija ir loģistikas krustpunkts starp ES valstīm un Krieviju ar labi attīstītu infrastruktūru - ostu, lidostu, dzelzceļa un kravu transporta savienojumiem. Savukārt Jelgavai ir ilggadējas ražošanas tradīcijas un arī atbilstošs darbaspēks,» skaidro E. Moiseja. Viņa norāda, ka tik liela investora ienākšana Latvijā nozīmē, ka Latvija ir gatava tiem piedāvāt atbilstošu vidi. «Jau kopš padomju laika mašīnbūves simbola RAF iegādes mēs esam mērķtiecīgi gājuši uz RAF kā rūpniecības flagmaņa atdzimšanu Latvijā,» piemetina E. Moiseja.

Jelgavas trumpji

Jelgavā bāzētā mašīnbūves uzņēmuma a/s AMO Plant komunikācijas direktors Igors Graurs secina, ka tāda ražotāja kā UVZ piesaiste pilsētai rāda to, ka Jelgava kļūst par metālapstrādes un mašīnbūves centru. «Jelgavā jau šobrīd bezdarba līmenis ir salīdzinoši neliels, jauna ražotāja ienākšana saasinās konkurenci par speciālistiem,» prognozē I. Graurs. Viņš arī uzsver faktu, ka UVZ ražošanai piemērotāko ir izvēlējies tieši Jelgavu, nevis, piemēram, Daugavpili vai Rīgu. «Pieļauju, ka šim faktam der ne tikai pilsētas ģeogrāfiskais attālums no Rīgas lidostas un galvaspilstas tuvums, bet arī pilsētas vadības spēja piedāvāt investoram visvajadzīgāko un izdevīgāko risnājumu,» tā I. Graurs. DB jau rakstīja, ka šādas rūpnīcas izveide Latvijai būtu ļoti izdevīga.