Joprojām nav skaidrības, kas izraisījis smaku un paaugstinātu gaisa piesārņojumu Sarkandaugavā; konkrētāki rezultāti jāgaida trīs nedēļas

Jau šā gada maijā iedzīvotāji ziņoja par smakām Sarkandaugavā, un pēc pārbaužu veikšanas uzņēmuma SIA Man-Tess teritorijā tika konstatēta izteikta traucējoša naftas produktu smaka. Nepārtrauktā monitoringa stacija Tvaika ielā atkārtoti uzrādīja būtisku benzola emisijas limita pārsniegumu. Tomēr līdz pat šim brīdim nav konkrētas informācijas, kādas darbības izraisījušas šo smaku un paaugstināto gaisa piesārņojumu.

Šonedēļ izplatītajā paziņojumā Valsts vides dienests (VVD) norāda, ka ir pamatotas aizdomas par iespējamām atsevišķu uzņēmumu veiktām pretlikumīgām vidi piesārņojošām darbībām Rīgas brīv- ostas (RBO) vai tai piegulošajās teritorijās. Iespējams, ostas teritorijā tiek veiktas darbības, kas nav saistītas ar naftas produktu pārkraušanu un ir pretrunā ar uzņēmumiem izdotajām piesārņojošas darbības atļaujām. Visdrīzāk tieši šīs darbības esot cēlonis smaku un benzola līmeņa kāpumam, par ko daudzkārt sūdzējušies apkārtējie iedzīvotāji. VVD šobrīd jau uzsācis izmeklēšanu, lai izvērtētu informāciju, tomēr konkrēti iespējamie vaininieki pagaidām netiek atklāti. Ir gan minēti tādu uzņēmumu nosaukumi kā SIA Man-Tess un Woodison Terminal. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādījis, ka plāno vērsties ar iesniegumu VVD, lūdzot pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus tieši šiem termināliem. VVD direktore Inga Kolegova norāda, ka daudz maz konkrētāka informācija varētu būt aptuveni pēc divām, trim nedēļām. Jāvērtē ļoti daudzi faktori, un runa neesot tikai par izdotajām atļaujām, loģistikas darbībām un pārkraušanām.

Vairākas versijas

A. Ameriks DB norāda, ka pašlaik VVD izsniegto atļauju apjoms pats par sevi paredzot to, ka piesārņojums būs. «VVD ir jāpārskata izdoto atļauju apjoms, jo problēmas sakne ir izdoto atļauju apjomā. Izdoto atļauju apjoms ir par lielu, jautājums ir - kāpēc tās tiek izdotas. Rīgas dome tās neizdod un arī osta ne. Mēs nekontrolējam, kādus konteinerus krauj terminālī,» uzsver Rīgas vicemērs. Viņš arī piebilst, ja VVD redz, ka kaut kas tiek pārkāpts, viņiem vienīgajiem ir tiesības aiztaisīt termināli ciet. Savukārt I. Kolegova norāda, ka smakas rodas no konkrētu operatoru darbības un šobrīd esot pamats apgalvot ja tiktu veiktas tikai tās darbības, kas ir atļaujās paredzētas, tad tādam piesārņojumam nevajadzētu būt. «Mums ir informācija, ka tur notiek darbības, kas nav atļaujā. Šobrīd mēs strādājam, bet ir grūti noteikt konkrēti, kurš operators ir vainojams. Mēs esam aktīvā pārbaužu stadijā,» uzsver I. Kolegova, piebilstot, ka par piesārņojuma monitoringu ir atbildīgs operators. Taču šajā gadījumā esot jāskatās, kā sadalās atbildība starp uzņēmumiem un brīvostu. Latvijas likumdošanā esot ieviests pašmonitorings. Tas nozīmējot, ka uzņēmums, kas veicis piesārņojumu veic arī monitoringu saskaņā ar uzdoto, lai varētu kontrolēt savu darbību. Savukārt A. Ameriks skaidro, ka ostai nav pienākuma izvietot mēriekārtas.

Noliedz nelikumības

Kā viens no iemesliem piesārņojumam tiek minēta dažādu naftas produktu jaukšana terminālī. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs stāsta: «Man-Tess ir iznomāts kompānijai, kam nav nekāda sakara ar ostu biznesu, viņi ir treideri. Uzņēmums nodarbojas ar miksēšanu jeb blendēšanu.» Viņaprāt, skandāls ar piesārņojumu bija pamatots, jo tajā brīdī neviena kuģa pie piestātnēm vispār neesot bijis. Tas tikai liecinot, ka ostas biznesam (naftas produktu iekraušanai kuģī) ar smaku nav nekāda sakara - smakas rodas no blendēšanas.

Savukārt Man-Tess valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons uzsver: «Nekādas neatļautas darbības Man-Tess neveic.» Viņš piebilst, ka tiek veikta tikai naftas produktu pārkraušana, nevis jaukšana. Lai no dzelzceļa cisternām produkciju izlietu, nākas atvērt augšējo vāku vakuuma novēršanai, taču emisijas mazināšanai tiek izmantoti koka vāki.