Uz DB jautājumiem par situāciju saistībā ar apkures parādiem Latvijā atbild Latvijas Pašvaldību savienības konsultants Aino Salmiņš.

Atkal ir aktualizējies jautājums par apkures parādiem Latvijā, Kāda īsti ir situācija?

Problēmas būtība ir apstāklī, ka energoresursu tarifi nesamazinās. Pašreiz parādu apjoms ir 23,9 miljoni latu, kas ir aptuveni par vienu miljonu latu vairāk nekā tieši pirms gada.

Kāda ir šo parādu veidošanās tendence!

Īpaši parādu summa nav pieaugusi, bet tendence tiem pieaugt saglabājas. Atpalicība no maksājumu plūsmas ir apmēram 1,5 līdz 2 mēneši, un šī tendence ir tieši tāda pati kā pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka siltumapgādes uzņēmumi zināmā mērā tam visam ir kreditori. Neviens normāls biznesmenis ar šādu kredītu pastāvēt nevar - siltumapgādes uzņēmumi ir vienīgie, kas strādā tādā režīmā.

Kurās pašvaldībās situācija šajā jomā ir salīdzinoši sliktāka?

Visa Latgales puse - skaidrs, ka lieli parādi ir gan Jēkabpilī, gan Rēzeknē. Jēkabpilī un Rēzeknē parādu summa ir pa 1,2 miljoniem latu, Daugavpilī - 3,2 miljoni latu. Bet tā to arī nevar skaitīt. Piemēram, Rīgā šī parāda summa ir 5,6 miljoni latu, bet jāņem vērā, ka tur dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem. Ja galvaspilsētā šī summa pārsniegtu 10 miljonus latu, būtu iemesls satraukumam, ka ar Rīgu viss nav kārtībā. Vairāk ir jāanalizē, cik lielā mērā atpaliek reālie maksājumi no vēlamā. Tajā pašā laikā nav riska, ka siltumapgādes uzņēmumi naudas plūsmas trūkuma dēļ varētu neuzsākt apkures sezonu.