Gatavi ieviest e-talonu vilcienos; neizslēdz tiesāšanos, ja Pasažieru vilciens nepildīs līgumu

«Mūsu uzskats ir tāds, ka nevar ar vienu vēstuli lauzt līgumu,» DB norāda SIA Rīgas karte (RK) mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs par 1,2 milj. Ls vērto līgumu, ko 2010.gada rudenī Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva slēgt VAS Pasažieru vilciens (PV) ar SIA Rīgas satiksme (RS) un RK par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta elektronisko biļešu sistēmas izmantošanu, kas ļautu vilcienos Rīgas teritorijā lietot e-talonu. PV vēl analizē, vai līgums ir spēkā, DB sacīja uzņēmuma valdes loceklis Aigars Štokenbergs, piebilstot, ka galvenais jautājums tomēr ir par līguma ekonomisko izdevīgumu.

Pārkāpta procedūra

Jāatgādina, ka pērnā gada augustā PV, ko vadīja Nils Freivalds, šo līgumu lauza. Savukārt RS uzskata, ka līgums joprojām ir spēkā, jo tā laušanai paredzēta speciāla procedūra. «Līdz šim brīdim nedomājam, ka līgums ir lauzts, tāpēc arī neesam vērsušies tiesā, lai atgūtu ieguldītos līdzekļus,» stāsta A. Brandavs. Viņš cer, ka nebūs nekādas tiesvedības pret valsti. Taču, ja PV atteiksies pildīt līgumu, «mēs nepaliksim zaudētājos». Tādā gadījumā RK plāno vērs-ties starptautiskajā tiesā un atgūt gan ieguldītos līdzekļus 700 tūkst. Ls apmērā, gan neiegūto peļņu.

Šobrīd RK ir gan iekārtas, gan programmatūra, un «mēs varam burtiski nedēļas laikā iekārtas uzstādīt un arī apmācīt cilvēkus ar tām rīkoties,» tā viņš. Par 500 tūkst. Ls PV iegādāti elektronisko braukšanas biļešu lasītāji, kurus varēs izmantot vilcienu konduktori un kontrolieri, bet par 200 tūkst. Ls iegādāta programmatūra, lai PV kasēs varētu tirgot e-talonus un norēķināties ar e-taloniem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā.

Iekārtas tika iegādātas pēc PV lūguma, balstoties uz papildu vienošanos, kas tika noslēgta vēl ar uzņēmuma valdi, ko vadīja Andulis Židkovs. Tad arī RK sākusi pildīt līgumā noteiktās darbības. Proti, PV kasēs tika nodrošināta iespēja tirgot e-talonus no pagājušā gada sākuma līdz pat oktobrim, līdz laikam, kamēr saņemta vēstule no PV par līguma izbeigšanu. Tālākās darbības netika veiktas, un projekts faktiski ir apstājies, klāsta A. Brandavs. A. Štokenbergs gan norāda, ka e-talonu tirdzniecība PV bijusi neizdevīga, jo ieņēmumi no komisijas maksas nav seguši pārdošanas izdevumus.

Sarunas turpinās

Šobrīd ar PV vienojāmies, ka tā valdei ir jāiepazīstas ar līgumu, kā arī jāatrisina jautājumi ar CAF, kas ir primārais PV uzdevums, tā viņš. PV valde ir uzdevusi PV speciālistiem tikties ar RK pārstāvjiem tuvāko nedēļu laikā, DB apstiprināja PV sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece. Savukārt A. Štokenbergs norādīja, ka bijušas tikšanās ar RS, RK un Rīgas domes pārstāvjiem, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu - ienākumus PV, izdevumu segšanu RK - un radītu papildu ērtības pasažieriem.

Vienojāmies arī par līguma turpināšanu un tā pildīšanu, norāda A. Brandavs. No RK puses viss jau ir uzsākts - gan programmatūra, gan arī visi «dzelži» priekš PV ir nopirkti. «Jaunas iekārtas jau vairāk nekā gadu stāv RK noliktavā un mēs nevaram saprast, kāpēc nevaram tās uzstādīt,» tā viņš.

ATD aizvien pēta

Tikmēr VSIA Autotransporta direkcija kopš 2011.gada nogales turpina pētīt, kāds būtu efektīvākais vienotas sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmas (VBTS) modelis, norāda ATD komunikācijas speciāliste Sandra Maļuha. Jāatgādina, ka Ministru kabinets 2007. gada oktobrī izdeva noteikumus par VBTS izveidi, lai nodrošinātu pasažieriem biļešu iegādes un rezervēšanas iespējas jebkurā biļešu kasē uz jebkuru sabiedriskā transporta maršrutu. VBTS izstrāde tika aizsākta 2008.gadā. Pēc efektīvākā modeļa noteikšanas tiks vērtēti tā izveides tehniskie risinājumi un turpmākās uzturēšanas izmaksas, norāda S. Maļuha. Pilnīgi jaunas vienotas biļešu iegādes sistēmas autobusiem un vilcieniem izveidošana, ieskaitot serverus, maksātu no septiņiem līdz 11 milj. eiro, iepriekš DB sacīja A. Brandavs.